Ferdinands Porše

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ferdinands Porše
Ferdinand Porsche
Ferdinands Porše
Personīgā informācija
Dzimis 1875. gada 3. septembrī
Valsts karogs: Austroungārija Mafersdorfa, Austroungārija (tagad Vratislavice pie Nisas, Karogs: Čehija Čehija)
Miris 1951. gada 30. janvārī (75 gadi)
Valsts karogs: Vācija Štutgarte, Vācija

Ferdinands Porše (vācu: Ferdinand Porsche; dzimis 1875. gada 3. septembrī, miris 1951. gada 30. janvārī) bija Bohēmijas izcelsmes vācu automobiļu un kara tehnikas konstruktors. Pazīstams kā pagaidām visu laiku vispopulārākā automobiļa Volkswagen Käfer autors un kompānijas Porsche dibinātājs.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnie gadi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ferdinands Porše piedzima 1875. gada 3. septembrī Mafersdorfas mazpilsētā, Austroungārijā (tagad Čehijā). Ferdinanda tēvam — Antonam Poršem, piederēja remontdarbnīca. Prasmīgs skārdnieks, viņš bija iemantojis vietējo iedzīvotāju cieņu un pat kandidējis uz mēra vietu. Ferdinandam bija arī vecākais brālis un māsa. Antons Porše vēlējās par mantinieku vecāko dēlu, tomēr viņš gāja bojā nelaimes gadījumā, kad strādāja par zelli darbnīcā. Pēc tā par tēva vecāko dēlu un mantinieku kļuva Ferdinands.

Tēva darbnīcā jaunietis strādāja jau no 15 gadu vecuma. Tobrīd viņš nešaubījās, ka ies tēva pēdās. Bet drīzumā viņa intereses mainījās un viņš nolēma iestāties tehnikumā. No rīta viņš strādāja tēva darbnīcā, bet vakarā devās uz mācībām kaimiņpilsētā Reihenbergā.

Automobiļu konstruktors[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Automobilis Lohner-Porsche 1900

Gadu simteņu mijā Ferdinants Porše izveidoja savu pirmo pašgājēju Lohner-Porsche ar diviem elektromotoriem, kuru jauda bija 2.5 Zs katram, izvietoti tie bija priekšējo riteņu rumbās (1900. gada Parīzes starptautiskās izstādes galvenā balva).

1906. gadā Porše kļūst par auto ražotnes Austro-Daimler tehnisko direktoru un galveno konstruktoru. Viņa vadībā tiek radīti tādi modeļi kā Prinz-Heinrich, Sascha, ADM un ADR.

Par kara tehnikas konstruēšanu (mašīnas ar hibrīdu spēka iekārtām, dirižabļu un lidmašīnu motori) Pirmā pasaules kara laikā, Porše, kuram nebija augstākās izglītības, ieguva Vīnes tehniskās universitātes goda profesora titulu un medaļu "Par nopelniem".

1923. gadā Ferdinands ieņēma Štutgartes kompānijas Daimler AG galvenā inženiera vietu, kur vadīja divlitrīga sacīkšu automobiļa izveidi. Paši slavenākie Mercedes markas automobiļi, kurus radīja Porše bija Mercedes-Benz SSK.

1931. gada 6. martā Štutgartē durvis vēra "Porsche" konstruktoru birojs, kas nodarbojās ar dažādu tipu motoru , kā arī motociklu un automašīnu, izveidi.

Ferdinands Porše, 1940. gads

Drīzumā pēc firmas Zundapp pasūtījuma tika uzbūvēti trīs Volksauto eksemplāri, kuri kļuva par slavenā Volkswagen Käfer priekštečiem. Vēsturnieki un biogrāfi apgalvo: pat ja Porše būtu izveidojis tikai vienu šo modeli, tik un tā viņa vārds tiktu ierakstīts auto mašīnbūves vēsturē.

Otrais pasaules karš[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kara laikā "Porsche" birojs izveidoja visurgājējus un amfībijas uz "vaboles" bāzes, smago tanku "Tiger II", tanku "Ferdinand" un smago (190 t) tanku "Maus".

1943. gada beigās Sabiedroto uzlidojumos tika iznīcināts biroja arhīvs. Nākošā gada sākumā pāri palikušās veselās iekārtas un dokumenti tika pārvesti uz Austrijas pilsētiņu Gmundu un izvietoti vietējā gaterī. Tur arī Ferdinands Porše un viņa 36 gadus vecais dēls Ferdinands Antons Ernsts sagaidīja kara beigas.

Pēckara laiks[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gada decembrī tēvu un dēlu arestēja Francijas varas iestādes. Gandrīz 20 mēnešus Ferdinands pavadīja cietumā. 1947. gada 1. augustā no profesora noņēma apsūdzības pret parakstu par neaizbrukšanu no franču okupētās zemes vēl gadu. Daļēji šo apstākļu, daļēji veselības dēļ Ferdinands vairs nevadīja biroju, bet gan tikai konsultēja savu dēlu un viņa palīgus.

Pēc Austrijas atjaunošanas tās valdība arestēja visus vāciešu īpašumiem un banku kontus, to starpā arī uz "Porsche" biroja kapitālu. Nācās steigšus meklēt sponsorus. Šo lomu uzņēmās divi šveicieši - fon Cengers un Blanks — Cīrihes reklāmas aģentūras vadītāji.

1949. gada beigās birojs atgriešanās Vācijā. Ražotne ievācās no virsbūvju ražotājfirmas "Reutter" izīrētās darbnīcās, kuras atradās Cufenhauzenē, Štutgartes piepilsētā.

1951. gada 30. janvārī Porše mira no insulta. Firmu pārņēma viņa dēls.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Ferdinands Porše