Ferrari

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par autoražotāju. Par Formula 1 autosacīkšu komandu skatīt rakstu Scuderia Ferrari.
Ferrari S.p.A.
Ferrari-Logo.png
Veids akciju sabiedrība
Dibināts 1947. gadā (vēsturiski 1929. gadā)
Galvenais birojs Valsts karogs: Itālija Maranello, Emīlija-Romanja, Itālija
Nozare autobūve
Produkti Superauto
Mājaslapa www.ferrari.com

Ferrari S.p.A. ir Itālijas superauto ražotājs, kura galvenā mītne atrodas Maranello. Uzņēmumu 1929. gadā dibināja Enco Ferrāri ar nosaukumu Scuderia Ferrari, kas nodarbojās ar autosacīkšu braucēju sponsorēšanu un automašīnu izgatavošanu sacīkšu vajadzībām. Scuderia Ferrari ir viena no veiksmīgākajām Formula 1 komandām. 1947. gadā uzņēmums kļuva par akciju sabiedrību. 1969. gadā Fiat ieguva 50% Ferrari akciju, bet līdz 2008. gadam akciju skaits bija palielinājies līdz 85%.[1] Patreiz Fiat pieder 90% Ferrari uzņēmuma akcijas.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Enco Ferrāri iesākumā nemaz nebija ieinteresēts ielu automobiļu ražošanā, kad 1928. gadā veidoja Scuderia Ferrari (burtiski "Ferrāri Stabilais", ar ko parasti apzīmē "Ferrāri Komandu"), kas bija Alfa Romeo sporta automobiļu nodaļa. 1938. gadā Ferrāri aizgāja no Alfa Romeo. Enco Ferrāri pēc līguma bija autosacīkšu liegums uz četriem gadiem, kā arī viņš nedrīkstēja projektēt sporta auto.

1941. gadā fašistiskās valdības līderis Benito Musolīni konfiscēja Alfa Romeo uzņēmumu priekš Ass valstu kara apgādes. Scuderia pārtapa par Auto Avio Costruzioni Ferrari, kas it kā valsts vajadzībām ražoja darbagaldus un aviācijas iekārtu aksesuārus. Tāpat zināms kā SEFAC (Scuderia Enzo Ferrari Auto Corse), Ferrāri izgatavoja divus sacīkšu automobiļus Tipo 815. Tie bija pirmie Ferrari markas automobiļi (to debija notika 1940. gada sacīkstēs Mille Miglia), tomēr Otrā pasaules kara laikā, tiem nebija lielu panākumu. 1943. gadā Ferrari rūpnīca pārcēlās uz patreizējo vietu Maranello. 1944. gadā rūpnīcu sabombardēja sabiedrotie un tā tika atjaunota pēc kara beigām, 1946. gadā, kā arī tika uzsākta ielas automobiļu ražošana.

166MM Barchetta 212/225

Pirmais ielas Ferrari bija 1947. gada 125 S, kas bija aprīkots ar 1,5 litru V12 dzinēju; Enco Ferrāri nelabprāt izgatavoja un pārdeva savus automobiļus, lai finansētu Scuderia Ferrari.[3]

1969. gadā Fiat iegādājās 50% Ferrari akciju. Tas ļāva palielināt pieejamos investīciju fondus, tika uzsākta rūpnīcas paplašināšana, kas bija paredzēta, lai pārceltu ražošanu no Turīnas FIAT, kur ražoja ar Ferrari dzinējiem aprīkotos Fiat Dino.

1988. gadā, Enco Ferrāri vadīja Ferrari F40 ražošanas uzsākšanu, tas bija pēdējais jaunais Ferrari, kas tika izlaists pirms viņa nāves tajā pašā gadā. No 2002. līdz 2004. gadam, Ferrari ražoja modeli Enzo, kas ir visu laiku ātrākais šīs markas modelis, nosaukums modelim tika piešķirts godinot kompānijas dibinātāju Enco Ferrari. Modelim bija jāsaucas F60, kas turpinātu F40 un F50 modeļu sēriju, tomēr Ferrari bija tik ļoti apmierināts ar jaunā modeļa rezultātu, ka nolēma to nodēvēt par Enzo. Iesākumā šis modelis tika piedāvāts kompānijas pastāvīgajiem klientiem, katrs no 399 automobiļiem (izņemot 400., kas tika ziedot Vatikāna labdarībai) maksāja 650 tūkstoši dolārus.

2002. gada 15. septembrī, 964 dažādi Ferrari markas automobiļi apvienojās Ferrari Driving Days pasākumā Silverstonas trasē, kur visi automobiļi devās trasē uzstādot jaunu pasaules rekordu.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Italian Car Companies. Listitude.com (2013. gada 4. decembrī). Atjaunināts: 2013. gada 6. decembrī.
  2. Fiat 2013 Annual Report. Atjaunināts: 2014-08-13.
  3. History of Ferrari In DK Engineering from http://www.dkeng.co.uk/company/The_History_of_Ferrari.html
  4. Felipe Massa and Marc Gene lead a record breaking parade of Ferraris at Silverstone. Skidmark (2012. gada 15. septembris). Atjaunināts: 2012. gada 18. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]