Finanšu centrs

Vikipēdijas lapa

Finanšu centrs ir pilsēta, reģions vai atsevišķos gadījumos valsts, kur koncentrēts liels daudzums finanšu iestāžu (bankas, apdrošināšanas kompānijas, fondi, utml.). Finanšu centri izceļas ar plašu finanšu pakalpojumu klāstu, kuri tiek izplatīti vai labvēlīgu apstākļu ietekmē izplatās uz citām teritorijām.

Atkarībā no to nozīmes finanšu centrus iedala starptautiskos un reģionālos.

Finanšu centru nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Finanšu centra esamībai kādas valsts iekšienē ir pozitīvs efekts uz tās ekonomiku. Tie rada:

  • darbavietas finanšu centra saistītajās nozarēs strādājošajiem;
  • nodokļu ieņēmumus Valsts kasei gan tiešā, gan netiešā veidā;
  • lētākus finanšu pakalpojumus attiecīgajā reģionā.

Piemēram, Šveicē finanšu sektora radītais IKP 2006. gadā bija 15% no kopējā, nodarbinot 5% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem, nodokļu ienākumos radot 16% no visiem.[1]

Priekšnosacījumi finanšu centra eksistencei[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski eksistē vairāki faktori, kuri veicina finanšu centru rašanos un attīstību:

  • ērts ģeogrāfiskais novietojums
  • stabila politiskā vide
  • moderna infrastruktūra
  • izglītots darbaspēks
  • labas valodu zināšanas
  • labvēlīga nodokļu politika
  • brīva kapitāla kustība

Starptautiskie finanšu centri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieci lielākie starptautiskas nozīmes finanšu centri ir[2]:

  1. Londona
  2. Ņujorka
  3. Honkonga
  4. Singapūra
  5. Šanhaja

Reģionālie finanšu centri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaulē pastāv daudzi reģionāli finanšu centri, lielākoties tās ir pilsētas, kurām ir nozīme kādā noteiktā reģionā. Pārsvarā tās ir valstu galvaspilsētas, kur notiek galvenās ekonomikas aktivitātes. Kā vienu no šādām pilsētām var minēt arī Rīgu.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Swiss Financial Sector Masterplan». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-09. Skatīts: 2011-12-20.
  2. Global Financial Centres Index
  3. «Latvijas Privātbanku asociācija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. maijā. Skatīts: 2018. gada 7. septembrī. Arhivēts 2014. gada 18. maijā, Wayback Machine vietnē.