Fon Bēri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch").
Angeles fon Bēras (Angele von Behr) kaps Sunākstes luterāņu baznīcas kapsētā (1916. gada attēls).
Bēriem piederējusī Cīravas muižas pils 2001. gadā
Popes muižas kungu māja

Fon Bēri (vācu: von Baehr) ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16. gadsimtā un kļuva par lieliem zemes īpašniekiem Piltenes apgabalā, vēlāk Kurzemes guberņā. Krievijas impērijas valdība 1853. gadā atzina Kurzemes fon Bēru dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu.

Cita fon Bēru (von Bähr) dzimta 1772. gadā ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Igaunijas fon Bēru dzimta ceļas no 16. gadsimta Tallinas namnieka Heinriha Bēra vai Bāra (Baar, Bar). Viņa pēctecis Igaunijas muižnieks Heinrihs Bērs (Baer) 1749. gadā Vīnē tika uzņemts bruņniecībā un ieguva pievārdu „Edler von Hutthorn“ (dižciltīgais no Hutornas), pēc tam viņš 1768. gadā tika imatrikulēts Igaunijas bruņniecībā. Aleksandrs Bērs no Hutornas (Baer Edler von Huthorn) 1884/85. gadā tika uzņemts Sāmsalas bruņniecībā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes baronu fon Bēru dzimtas ciltstēvs bija Ferdenas dižciltīgais Dītrihs fon Bērs (Behr, miris 1575) no Lejassaksijas, kas iestājās Kurzemes bīskapa un Sāmsalas-Vīkas bīskapa fon Minhauzena (miris 1572) dienestā, apprecējās ar viņa māsu Annu un kļuva par Sāmsalas fogtu. Viņam bija 12 bērni, vecākais dēls Ulrihs fon Bērs (1532–1585) kopš 1556. gada bija bīskapa Minhauzena koadjuktors un Kurzemes bīskapijas domkapitula prāvests. Viņam piederēja Zlēku muiža (Schleck), Ēdoles muiža (Edwahlen) un Cīravas muiža (Zierau). 1560. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II no Ulriha Bēra atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam un iecēla Dītrihu par vietvaldi abās bīskapijās. 1562. gadā Dītrihs un Ulrihs Bēri aizbrauca atpakaļ uz vācu zemēm. Otrs dēls Johans fon Bērs (1543–1613) bija Ugāles muižas (Ugahlen) un Popes muižas (Popen) īpašnieks, kurš no vecākā brāļa mantoja arī Ēdoles un Zlēku muižas un 1578. gadā bija bīskapa Magnusa padomnieks, bet 1583. gadā pēc viņa nāves kļuva par Piltenes fogtu.[1]

Igaunijas fon Bēru dzimtas slavenākais pārstāvis bija Kārlis Ernests fon Bērs, kas bija cēlies no Hutornas bruņinieku Bēru (Ritter von Baer, Edler von Huthorn) dzimtas Igaunijas bruņniecības atzara. Vidzemes fon Bēru dzimta cēlusies no zviedru majora Jākoba Reinholda Bēra (Bähr), kas pēc 1650. gada ieguva Rāmuļu muižu (Ramelshof). Dzimtu uzņēma Vidzemes bruņniecības matrikulā 1772. gadā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vogell, F. Geschlechts — Geschichte des hochadeligen Hauses der Herren Behr in Hannover und Curland. Celle. 1815. Zwei Theile. 1954—1956. Gottingen.
  2. Bar, L. Stammtafeln und Nachrichten von dem Geschlecht von Bar, 1850
  3. Genealogisches Handbuch der Baltischen Ritterschaften Teil Kurland. S. 13-38.
  4. Ulrich Baron von Behr — Edwahlen unter Mitwirkung von Alexander Senning. «Edwahlen und die Behrsche Ecke in Kurland». Verden. 1979.
  5. Лудмер. Княжеские, графские и баронские фамилии Прибалтийских губерний. Вып. 1. Митава. 1902. Глава 12. Бароны фон Беръ

Slaveni Bēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dītrihs Bērs (ap 1505–1575), Sāmsalas fogts
  • Ulrihs fon Bērs (1532–1585), bīskapa Minhauzena koadjuktors un Kurzemes bīskapijas doma prāvests
  • Johans fon Bērs (1543–1613), bīskapa Magnusa padomnieks, pēc viņa nāves Piltenes fogts
  • Kārlis Ernests fon Bērs (1792-1876), biologs, viens no embrioloģijas pamatlicējiem
  • Heinrihs fon Bērs (1902-1983), virsnieks, Vērmahta, vēlāk Bundesvēra tanku divīzijas ģenerālis

Bēru muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]