Ford Consul

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ford Consul
Ford Consul II ar paceļamo jumtu, datums nezināms
Ražotājs Lielbritānijas Ford
Ražošana 1951. — 1962. gads
1972. — 1975. gads
Priekštecis Ford Pilot
Pēctecis Ford Cortina

Ford Consul ir automobilis, ko izgatavoja Ford rūpnīca Apvienotajā Karalistē.

Izvērtējot divus automobiļus laika posmā starp 1951. un 1962. gadu, kļuva zināms, ka Ford Consul bija stabilāks par līdzgaitnieku Ford Zephyr, kaut gan dzinēja veiktspēja pēdējam bija lielāka. 1962. gadā modelis tika aizēnots ar jaunajiem, 4-cilindru Zephyr modeli un Ford Cortina. Consul vārds vēlreiz parādījās 1972. gadā, līdz pat 1975. gadam. Tirgū tas bija Zephyr marku aizstājējs, tā virsbūve tika lietota arī uz luksusa modeļa — Ford Granada Mk I.

Ford Classic un Mk I Cortina modeļi sākotnēji tika dēvēti attiecīgi par ‘Ford Consul Classic’ un ‘Ford Consul Cortina’.

Ford Consul[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ford Consul
Ford Consul MkI
Ražošana 1951. — 1956. gads
Kopā 227,732 automobiļi
Virsbūves tips 4-durvju sedans
Furgontipa vieglā automašīna
Auto ar atvāžamo jumtu
Dzinējs 1.5 L I4
Garenbāze 2540 mm
Garums 4166 mm
Platums 1626 mm

Ford Consul pirmoreiz tika izrādīts 1950. gadā Londonas motošovā. Britiem tas bija sākums veiksmīgai invāzijai sedanu tipu auto tirgum. Pārdošanā tie apsteidza modeļus ar lielāku motoru — V-8 Pilot, kuri spēja iziet tikai nelielā daudzumā. Kompānija Ford savam automobilim deva kodu EOTA. Lielākā daļa modeļu bija 4-durvju sedani ar Džordža Valkera (George Walker) projektēto virsbūvi. Tā nāca no Amerikas Savienoto Valstu Ford kompānijas, bet pārējie furgontipa vieglie automobiļi tika ražoti angļiem piederošajā Abbot kompānijā. No 1953. gada pircējiem kļuva pieejami auto ar atvāžamo jumtu, ko, savukārt, ražoja kompānija Carbodies. Virsbūve tika stiprināta, uzmetinot lielu X veida rāmi uz grīdas plāksnes. Atšķirībā no Zephyr modeļiem, motora pārsegu varēja nolaist un pacelt manuāli.

Consul bija pirmais automobilis, kas tika būvēts, lietojot mūsdienīgas tehnoloģijas. Auto tika pielāgots jaunais, 1508 cm³ 47 zirgspēku (ZS) dzinējs ar apakšvārstiem un hidrauliskām bremzēm, 3 ātrumu pārslēgu ar saglabātu sinhronizatoru. Tie arī bija pirmie automobiļi, kas lietoja mūsdienās bieži lietoto MacPherson asu mehānismu ar neatkarīgu priekšējo atsperojumu. Tas bija pirmais britu Ford automobilis ar moderno ‘unibody’ konstrukciju.

Krēsli tika noklāti ar PVC. Stikla tīrītāji bija vecmodīgi — vakuuma principa (bēdīgi slaveni ar to, ka, braucot stāvos kalnos, tīrīja logu palēninātā režīmā, savukārt, apdzenot priekšā braucošo transportlīdzekli, dažreiz apstājās pavisam). Instrumenti bija sekojoši: spidometrs, ampērmetrs un degvielas mērītājs. Tie bija izvietoti rāmī virs vadības paneļa, tur bija arī „plauktiņš”, kurā varēja ievietot radio.

1953. gadā britu laikraksts The Motor pētīja Ford Consul modeli. Testa auto sasniedza ātrumu 116 km/h, un spēja ieskrieties no 0 līdz 97 km/h 28 sekundēs. Degvielas patēriņš uzrādīja 11 L/100 km. Testa auto izmaksāja 732 mārciņas, ieskaitot nodokļus.

Ford Consul II[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ford Consul II
Ford Consul II sedans
Ražošana 1956. — 1962. gads
Kopā 371,585 modeļi ar ‘cieto’ un 9398 modeļi ar paceļamo jumtu
Virsbūves tips 4-durvju sedans
Furgontipa vieglā automašīna
Rūpnīcā būvēta furgontipa vieglā automašīna un pikaps (tikai Austrālijā)
Auto ar paceļamo jumtu
Dzinējs 1.7 L I4
Garenbāze 2642 mm
Garums 4369 mm
Platums 1753 mm
Augstums 1524 mm

1956. gadā parādījās jauns Consul modelis ar kodu 204E - Ford Consul II. Salīdzinot ar iepriekšējo, tam bija garāka garenbāze, pilnīgi jauns stils, lielāks, 1703 cm³ dzinējs, kas spēja attīstīt 59 ZS jaudu. Viena lieta, kas netika uzlabota bija logu tīrītāju darbošanās mehānisms. 1959. gadā jumta profils tika pazemināts, tam bija arī pārveidotas aizmugurējās lampas, un ārējā apdare bija veidota no nerūsējošā tērauda. 1960. gadā kā izvēle parādījās disku bremzes (priekšējās) uz vakuuma principa, un 1961. gadā tās kļuva par standartu (tikai 4 riteņu bremzes, Austrālijā). 1961. gada vidū tā vārds kļuva Consul 375.

Carbodies kompānija turpināja ražot versiju ar paceļamo jumtu. 1957. gadā luksusa versija izcēlās ar kontrastējošu jumta krāsu un ar lielāku aprīkojumu. Austrālijas tirgum tika piedāvāti rūpnīcā būvētie pikapa un furgontipa modeļi, kā arī vietējās sedanu versijas.

1956. gadā britu laikraksts The Motor pētīja Ford Consul II modeli. Testa auto sasniedza ātrumu 127,6 km/h, un spēja ieskrieties no 0 līdz 97 km/h 23,2 sekundēs. Degvielas patēriņš uzrādīja 12,8 L/100 km. Testa auto izmaksāja 781 mārciņas, ieskaitot nodokļus.

Ford Consul (Granada)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ford Consul (Granada)
Ford Consul GT 2.3 V6 yellow r.jpg
Ražošana 1972. — 1975. gads
Virsbūves tips 4-durvju sedans
Furgontipa vieglā automašīna
Dzinējs 2.0 L Ford Essex V4
2.5 L Ford Essex V6 Lielbritānija
Garenbāze 2718 mm
Garums 4572 mm
Platums 1778 mm

Consul vārds vēlreiz atdzīvojās uz maza automobiļa — Granada — ar 1995 cm³ Essex V4 vai 2495 cm³ Essex V6 dzinēju. Tas nozuda 1975. gadā, un visi modeļi pārtapa par Granada.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Sedgwick, M. (1986. gads). A-Z of Cars 1945-1970. Devona, Lielbritānija;
2. Culshaw; Horrobin (1974. gads). Complete Catalogue of British Cars. Londona, Lielbritānija;
3. "The Ford Consul Road Test". Laikraksts The Motor. 1953. gada 25. marts;
4. "The Ford Consul Mk II Saloon". Laikraksts The Motor. 1956. gada 23. maijs;
5. A-Z of cars 1945—1970. Sedgwick and Gillies;
6. Ford Consul, Zephyr and Zodiac. Graham Robson

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]