Foronīdi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Foronīdi
Phoronis hippocrepia
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Nodalījums Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums Pirmmutnieki (Protostomia)
Virstips Spirālveidīgie (Lophotrochozoa)
Tips Foronīdi (Phoronida)
Iedalījums

Foronīdi (Phoronida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma. Šis ir viens no mazskaitlīgākajiem un mazāk pētītajiem tipiem. Tajā ir ap 20 sugām no 3 ģintīm. Lielāka foronīdu daļa ir kosmopolīti, un ir izplatīti visās jūras un okeānos. Tie bieži vien ir sastopami piekrastes zonā līdz 400 metru dziļumam, taču visbiežāk dzīvo dziļumā līdz 70 metriem. Foronīdiem ir sēdošs dzīvesveids.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Foronīda iekšējā uzbūve.

Pieaugušiem foronīdiem ir 0,6 līdz 45 cm garš tārpveida ķermenis, kas atrodas hitīna caurulītē, kuras apakšējais gals ir iegremdēts dūņās vai smiltīs. No caurulītes augšgala lien arā galvas daļa ar lofoforu - ar sariņiem klātu un radiāli, pakavveidīgi vai spirāliski izvietotu taustekļu kūli. Starp taustekļiem atrodas iegarena mute. Foronīdi barojas ar sīkiem organismiem, kuri nosēžas uz taustekļiem un pēc tam ar sariņu palīdzību kopā izdalītām gļotām tiek aiztransportēti līdz mutei. Zarna ir cilpveidīga; anālā atvere atrodas uz muguras netālu no mutes. Izvadorgānus veido metanefrīdiju pāris, kas atveras piltuvveidīgi divās vietās ķermeņa dobumā. Pārstrādātie produkti ārā tiek izvadīti caur atveri ķermeņa priekšējā galā. Caur šo atveri tiek izvadīti arī dzimumorgānu produkti, kas izveidojas ķermeņa aizmugurējā galā. Foronīdiem ir noslēgta asinsrites sistēma, kas sastāv no muguras un vēdera asinsvadiem. Muguras asinsvads sašaurinās un asinis tek no ķermeņa aizmugurējās dāļas uz priekšējo. Aizmugurējā daļā asinsvadi pāriet no viena otrā. Nervu sistēma ir ļoti primitīva, kas domājams nav saistīta ar nekustīgo dzīvesveidu, bet gan tāda primāri ir bijusi. Foronīdiem ir difūza tipa zemādas nervu pinumi, un tikai šo dzīvnieku ķermeņa priekšējā galā starp muti un anālo atveri ir izveidojies blīvāks nervu pinums.

Foronīda kāpurs "aktinotroha".

Vairošanās un attīstība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Foronīdi ir divdzimumu un hermafrodīti. Vairošanās turpinās no pavasara līdz rudenim. Apaugļošanās lielākajai sugu daļai ir ārēji - iekšēja. Spermatozoīdi tiek iznērsti ūdenī un iekļūst mātītes ķermenī, kur notiek apaugļošanās. No oliņas izšķiļas planktona kāpurs — "aktinotroha". Kāpurs apmēram 20 dienas attīstas peldot ūdenī, bet pēc tam nosēžas dibenā un apm. 30 minūšu laikā pārvēršas par jaunu foronīdu. Foronīdu dzīves ilgums ir ap vienu gadu. Daļai sugu ir aprakstīta bezdzimumu vairošanās gareniski daloties. Phoronis ovalis sugai nelabvēlīgos apstākļos atliekot oliņas var notikt ķermeņa priekšējās daļas un lofofora autotomija, pēc kuras pārējā daļa vēlāk reģenerējas. Atdalījies lofofors peld ūdenī, bet pēc tam nosēžas uz grunts un izveido sev caurulīti. Ispējams arī tas spēj vēlāk vairoties. Foronīdu vairošanos 19. gadsimtā ir pētījis krievu zinātnieks I. Mečņikovs.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Foronīdu tipu veido tikai divas ģintis ar 11 sugām. Bez to vēl atsevišķā Actinotrocha ģintī tiek iedalīti foronīdu kāpuri, kuru pieaugušās formas ir no Phoronis un Phoronopsis ģintīm.

  • tips: Foronīdi (Phoronida)
  • ģints: Phoronis Wright, 1856
  • ģints: Phoronopsis Gilchrist, 1907