Frīdrihs Šillers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frīdrihs Šillers
Friedrich Schiller
Frīdrihs Šillers (Ludovikas Zimanovicas gleznots portrets)
Frīdrihs Šillers (Ludovikas Zimanovicas gleznots portrets)
Personīgā informācija
Dzimis 1759. gada 10. novembrī
Marbaha pie Nekaras, Virtemberga
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1805. gada 9. maijā (45 gadi)
Veimāra, Saksija-Veimāra
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība Vācietis
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejnieks, dramaturgs, filozofs
Valoda vācu valoda
Literatūras virzieni Veimāras klasicisms
Slavenākie darbi Laupītāji, Vilhelms Tells.

Frīdrihs Šillers (Johann Christoph Friedrich von Schiller, dzimis 1759. gada 10. novembrī Marbahā pie Nekaras, miris 1805. gada 9. maijā Veimārā) bija vācu dzejnieks, dramaturgs, filozofs un vēsturnieks. Šillers līdzās Gētem, Vīlandam un Herderam ir viens no nozīmīgākajiem Veimāras klasicisma pārstāvjiem. Šillers joprojām ir viens no populārākajiem autoriem Vācijā.

Dzīve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šillers dzimis armijas ārsta ģimenē, viņam bijušas piecas māsas. Bērnību viņš aizvadījis nosacīti trūcīgos apstākļos, izglītojies ciema skolā, kā arī latīņu valodas skolā (die Lateinschule). Pēc Virtembergas hercoga pavēles Šillers 1773.g. iestājies militārā mācību iestādē Štutgartē, kur sākotnēji studējis jurisprudenci, bet 1775.g. pievērsies medicīnai.

Studiju laikā Štutgartē Šillers iepazinies ar Ruso, Gētes, Voltēra, Plutarha, Šekspīra darbiem, daudz pārspriedis klasicisma idejas ar studiju biedriem. 1776.g. viņš sācis darbu pie savas pirmās lugas "Laupītāji" (Die Räuber). 1780.g. Šillers pabeidzis militāro akadēmiju un kļuvis par pulka ārstu Štutgartē. 1781.g. viņš pabeidzis rakstīt "Laupītājus", kas nākamajā gadā piedzīvoja ļoti veiksmīgu uzvedumu Manheimas teātrī, taču tās saturs un ietekme uz publiku nebija pieņemams varas iestādēm, Šillers uz četrdesmit dienām tika ieslodzīts cietumā, un hercogs novēlēja viņam turpmāk rakstīt vairs tikai "komēdijas un tamlīdzīgas grabažas". Naktī no 22. uz 23. septembri Šillers kopā ar draugu Andreasu Štreiheru aizbēdzis no Štutgartes.

Šillers uzturējies dažādās pilsētās, galvenokārt Lepicigā, kā arī Jēnā, kur 1789.g. viņš ieguvis filozofijas profesora vietu (lai gan pasniedzis vēsturi). 1787.g. viņš, viesojoties Veimārā, iepazinies ar Vīlandu un Herderu, 1788.g. - ar Gēti. Šajā laikā Šillers veiksmīgi turpinājis literāro darbību (lugas "Fiesko sazvērestība Dženovā", "Dons Karloss" u.c.) un kļuvis par plaši pazīstamu autoru.

1790.g. Šillers apprecējas ar Šarloti fon Lengefeldu, viņiem bija četri bērni. 1799.g. ģimene apmetās uz dzīvi Veimārā. 1802.g. Šillers tika iecelts dižciltīgo kārtā. Jau kopš 1804.g. nemitīgi saasinoties veselības problēmām, 1805.g. 9. maijā Šillers nomira.

Nozīmīgākie darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Laupītāji" (Die Räuber, 1781)
  • "Kabala un mīlestība" (Kabale und Liebe, 1783)
  • "Fiesko sazvērestība Dženovā" (Die Verschwörung des Fiesco zu Genua, 1784)
  • "Dons Karloss" (Don Carlos, 1787/88)
  • Vallenšteina triloģija (Wallenstein-Trilogie, 1799)
  • "Marija Stjuarte" (Maria Stuart, 1800)
  • "Orleānas jaunava" (Die Jungfrau von Orléans, 1801)
  • "Mesīnas līgava" (Die Braut von Messina, 1803)
  • "Vilhelms Tells" (Wilhelm Tell, 1803/04)