Frīdrihs Bergiuss

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frīdrihs Bergiuss
Friedrich Bergius
Frīdrihs Bergiuss
Personīgā informācija
Dzimis 1884. gada 11. oktobrī
Breslava, Vācijas impērija
(mūsdienās Vroclava, Karogs: Polija Polija)
Miris 1949. gada 30. martā (64 gadi)
Buenosairesa, Karogs: Argentīna Argentīna
Tautība vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne ķīmija
Darba vietas Karlsrūes universitāte, Hannoveres universitāte
Alma mater Breslavas universitāte, Leipcigas universitāte
Pasniedzēji Rihards Abegs
Sasniegumi, atklājumi Bergiusa process
Apbalvojumi 1931. gada Nobela prēmija ķīmijā

Frīdrihs Bergiuss (vācu: Friedrich Bergius; dzimis 1884. gada 11. oktobrī, miris 1949. gada 30. martā) bija vācu ķīmiķis. Kopā ar Kārli Bošu 1931. gadā saņēma Nobela prēmijas ķīmijā par augsta spiediena ķīmisko metožu izstrādi. Pazīstams kā Bergiusa procesa, kura rezultātā bija iespējams iegūt sintētisko degvielu, autors.

No 1903. līdz 1907. gadam studēja Breslavas un Leipcigas universitātē. 1909. gadā kopā ar Frici Hāberu un Kārli Bošu Karlsrūes universitātē piedalījās Hābera procesa izstrādē. Tajā pašā gadā pārgāja uz Hannoveres universitāti, kur nodarbojās ar ķīmiskās kinētikas pētījumiem. 1913. gadā izstrādāja Bergiusa procesu, kura rezultātā bija iespējams no brūnoglēm iegūt sintētisko degvielu. Šis process Vācijā plaši tika izmantots Otrā pasaules kara laikā. Vēlāk izstrādāja metodi cukura iegūšanai no koksnes, kas gan izrādījās ekonomiski neefektīva. Otrā pasaules kara laikā strādāja kompēnijā IG Farben. Pēc kara emigrāja uz Argentīnu, kur strādāja par konsultantu Ekonomikas ministrijā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]



Priekštecis:
Hanss Fišers
Nobela prēmija ķīmijā
1931
(kopā ar Kārli Bošu)
Pēctecis:
Ērvings Lengmīrs