Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frīdrihs II Kazimirs
Friedrich II. Kasimir
Fridrihs kazimirs.jpg
Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā
Amatā
1682. gada 10. janvāris — 1698. gada 22. janvāris
Priekštecis Jēkabs Ketlers
Pēctecis Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Dzimšanas dati 1650. gada 6. jūlijā
Jelgava (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1698. gada 22. janvārī (47 gadu vecumā)
Jelgava (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Apglabāts Jelgavas pils kapenes, Jelgava
Dinastija Ketleru dinastija
Tēvs Jēkabs Ketlers
Māte Luīze Šarlote Hohencolerna
Dzīvesbiedrs(-e) Sofija Amālija, Nasavas-Zīgenes princese
Elizabete Sofija, Brandenburgas princese
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta).

Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (vācu: Friedrich II. Kasimir Kettler; dzimis 1650. gada 6. jūlijā Mītavā, miris 1698. gada 22. janvārī) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682. gada 10. janvāra līdz 1698. gada 22. janvārim. Viņa valdīšanas laikā hercogvalsts zaudēja savu ģeopolitisko stāvokli un kļuva par Zviedrijas, Prūsijas un Krievijas teritoriālo interešu objektu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frīdriha Kazimira Ketlera komandētā Holandes grenadieru pulka karogs (1673.).

Frīdrihs Kazimirs Ketlers dzimis 1650. gada 6. jūlijā Jelgavas pilī hercoga Jēkaba un viņa sievas Brandenburgas princeses Luīzes Šarlotes ģimenē. Otrā Ziemeļu kara laikā kopā ar ģimeni no 1658. līdz 1660. gadam atradās zviedru gūstā. Vēlāk viņš Vācijā studēja tieslietas un apmeklēja vairāku valdnieku galmus, 1673. gadā bija karadienestā Holandes armijā. 1675. gada 5. oktobrī Hāgā apprecējās ar Nasavas-Zīgenes princesi Sofiju Amāliju un atgriezās dzimtenē.

Pēc tēva nāves 31 gada vecumā Frīdrihs Kazimirs kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu un enerģiski ķērās pie valsts lietām. 1684. gadā hercoga grāmatiespiedējs Georgs Radeckis Jelgavā sāka iespiest pirmās grāmatas latviešu valodā. Viņa centienus atjaunot valsts saimniecību bremzēja Zviedrijas lielvalsts, kas tajā laikā dominēja Ziemeļeiropā. Piemēram, zviedri ignorēja 1685. gadā izveidoto Kurzemes pastu un turpināja uzturēt savas pasta stacijas hercogistes teritorijā.

Toties Frīdrihs Kazimirs izveidoja galma dzīvi atbilstoši tā laika Rietumeiropas paraugiem. Hercoga zirgaudzētavās bija arābu rikšotāji un oranžērijās audzēja ananāsus. Tika paplašināta Ozolmuižas medību piekūnu audzētava, pie Valguma ezera medību nolūkiem bija ierīkots hercoga zvērudārzs. Viņš pievērsa lielu uzmanību savas galvaspilsētas labiekārtošanai, 1688. gadā Sv. Trīsvienības baznīcai tika uzcelts zvanu tornis, kas ir viens no Jelgavas simboliem līdz pat mūsdienām. 1688. gada nogalē nomira viņa pirmā sieva Sofija Amālija. 1691. gadā hercogs nosvinēja liela vēriena kāzas ar Brandenburgas princesi Elizabeti Sofiju Hoencollernu. 1693. gadā tika nobruģēts Jelgavas tirgus laukums.

Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā hercogvalsts tirdzniecība un rūpniecība pagrima un 1693. gadā angļiem tika pārdota Tobāgo kolonija. 1696. gadā Frīdrihs Kazimirs ieplānoja jaunas rezidences celtniecību Jelgavas centrā, ko vēlāk piemēroja hercogienes atraitnes Annas vajadzībām un 1775. gadā pārbūvēja par Akadēmisko ģimnāziju Academia Petrina. 1697. gada pavasarī Frīdrihs Kazimirs Jelgavā uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību, kurā bija arī jaunais cars Pēteris, uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu. Jelgavas pilī notika diplomātiskas sarunas par abu valstu sadarbību pret zviedriem, bet jau nākamajā ziemā 1698. gada 22. janvārī hercogs nomira 47 gadu vecumā.

1698. gadā hercoga atraitne Elizabete Sofija sava vīra piemiņai nodibināja ordeni ar devīzi “Fidele, constat et sincere” (“Uzticams, pastāvīgs un atklāts”).[1]

Iespējams, ka 1698. gada sarunu laikā Frīdrihs Kazimirs apsolīja, ka viņa dēls Frīdrihs Vilhelms tiks apprecināts ar kādu no krievu princesēm, jo vadot Rīgas aplenkumu, cars Pēteris I 1709. gadā atkal ieradās Jelgavā, lai vienotos par savas brāļameitas Annas precībām ar troņmantinieku Frīdrihu Vilhelmu.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērni no pirmās laulības ar Nasavas-Zīgenes princesi Sofiju Amāliju:

  • Marija Doroteja (1684.-1743.)
  • Eleonora Šarlote (1686.–1748.)
  • Amālija Luīze (1687.-1750.)
  • Kristīne Sofija (1688.-1694.)

Bērni no otrās laulības ar Brandenburgas princesi Elizabeti Sofiju:

Valdnieka tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kādu 1697. gada dokumentu Frīdrihs Kazimirs Ketlers parakstīja ar titulu: "No Dieva žēlastības mēs, Frīdrihs Kazimirs, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (vāciski: Wir Friedrich Casimir von Gottes Gnaden in Lieftand zu Curland und Semgallen Herzog) [2].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Ketleru dzimtas valdnieks Coat of Arms of Duchy of Courland.jpg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jēkabs Ketlers
Kurzemes hercogs
1682. gada 10. janvāris — 1698. gada 22. janvāris
Pēctecis:
Frīdrihs Vilhelms Ketlers