Frīdrihs Ketlers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frīdrihs Ketlers
Friedrich Kettler
Fridrihs Ketlers.jpg
Kurzemes un Zemgales hercogs
Amatā
1587. gada 17. maijs — 1596. gads
Priekštecis Gothards Ketlers
Pēctecis Jēkabs Ketlers
Kurzemes hercogs
Amatā
1618 — 1642. gada 17. augusts
Priekštecis Vilhelms Ketlers
Zemgales hercogs
Amatā
1596 — 1642. gada 17. augusts

Dzimšanas dati 1569. gada 25. novembrī
Jelgava (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1642. gada 17. augustā (72 gadu vecumā)
Jelgava (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Apglabāts Jelgavas pils kapenes, Jelgava
Dinastija Ketleru dinastija
Tēvs Gothards Ketlers
Māte Mēklenburgas Anna
Dzīvesbiedrs(-e) Pomerānijas Elizabete Magdalēna

Frīdrihs Ketlers (dzimis 1569. gada 25. novembrī Mītavā, miris 1642. gada 17. augustā) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616). 1616. gadā viņš kļuva par atkalapvienotās Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieku un panāca, ka par viņa pēcnācēju tika ievēlēts hercogs Jēkabs.

Tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kādā 1633. gada novembrī parakstītā dokumentā hercogi Frīdrihs un Jēkabs dēvējās par "Kurzemes Zemgales hercogiem Livonijā" (Von Gottes gnaden wir Friedrich vnd wir Jacobus in Liefflandt zue Churlandt Semigallen Herzoge etc.).[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1569. gadā Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda un Mēklenburgas hercoga Albrehta VII meitas Annas ģimenē kā vecākais dēls. Skolotāji Johans Simonijs un Johans Rīvijs sniedza Frīdriham labu izglītību, ko viņš papildināja ārzemju ceļojumos.

Hercoga Gotharda testamentā bija noteikts, ka Kurzemes un Zemgales hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām mantos viņa abi dēli, tādēļ pēc tēva nāves 1587. gadā Frīdrihs līdzās nepilngadīgajam brālim Vilhelmam kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieku.

Valsts sadalīšana (1596)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemgales hercoga Frīdriha attēls uz 1596. gadā Jelgavā kaltās trīsgrašu monētas. Apliecoši uzraksti: MON.ARG.DVCVM.CV.E.SE. (Kurzemes un Zemgales hercogistes sudraba monēta) un III/GROS:AR:TRI/DVCVM:CV/.ET SE./*96* (Kurzemes un Zemgales hercogistes 3 sudraba graši).

1596. gadā, kad Vilhelms sasniedza pilngadību, brāļi Tērvetes Kalnamuižas (Hof zum Berge) pilī tomēr noslēdza līgumu par hercogistes sadalīšanu divās daļās - Frīdrihs kļuva par Zemgales hercogu ar rezidenci Jelgavas pilī, bet Vilhelms par Kurzemes hercogu ar rezidenci Kuldīgas pilī. 1598. gadā Kurzemes un Zemgales feodālais seniors Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis Sigismunds III Vāsa apstiprināja hercogistes sadalīšanu.

1600. gada 1. maijā hercogs Frīdrihs Volgastē salaulājās ar Pomerānijas-Volgastes princesi Elizabeti Magdalēnu (1580-1649).

Karš ar zviedriem (1600-1629)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) sākumā hercogs Frīdrihs kopā ar brāli Vilhelmu vadīja hercogistes karaspēku kaujās ar zviedriem. 1603. gadā hercogs Vilhelms Aucē saaicināja Kurzemes muižniekus iebrukumam Vidzemē, tomēr pēc tam paskaidroja, ka tā ir bijusi vienīgi mācību trauksme, lai pārbaudītu muižnieku uzticamību. Toties Frīdriha vadībā 300 vīru lielais Kurzemes un Zemgales jātnieku karaspēks piedalījās Salaspils kaujā (1605). Kara laikā pieauga Zemgales un Kurzemes muižnieku pretestība brāļiem Ketleriem.

1615. gadā Aucē sasauktajā Kurzemes landtāgā hercoga Frīdriha vietā ieradās hercogs Vilhelms, kas pieprasīja landtāgu pārcelt uz Jelgavu. Jelgavas landtāgā radušos strīdu dēļ 1615. gadā pēc hercoga Vilhelma pavēles tika nogalināti divi viņa niknākie opozicionāri brāļi Magnuss un Gothards Noldes. Tādēļ 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā Kurzemes landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes. Viņa vietā par Kurzemes hercogu 1618. gadā tika ievēlēts Frīdrihs, kurš apstiprināja jaunu hercogistes pārvaldes konstitūciju Formula regiminis, kas piešķīra daudz lielākas tiesības muižniekiem. Hercogs Frīdrihs vairs nevarēja pieņemt nevienu lēmumu bez Hercogistes padomes piekrišanas, tādējādi Kurzemes hercogiste kļuva par konstitucionālu monarhiju.

1622. gadā hercoga rezidenci Jelgavā aplenca zviedru karaspēks un Frīdrihs bija spiests pārcelties uz Kuldīgu. Hercogs Frīdrihs centās organizēt Zviedrijas un Polijas-Lietuvas pamiera sarunas, viens no viņa mērķiem bija iegūt Kurzemes un Zemgales hercogistei neitrālas valsts statusu. Zviedri neitralitātes piešķiršanai prasīja brīvas pārvietošanās tiesības savai armijai, Kurzemes ostu brīvu izmantošanu, aizliegumu hercogistē ierīkot poļu-lietuviešu kara nometnes un cietokšņos uzņemt poļu karavīrus, kas jāapstiprina arī Polijas karalim. Hercogs Frīdrihs deklarēja, ka abu armiju pārvietošanai pa hercogistes teritoriju varētu atvēlēt Sēlpils ceļu un no savas puses pieprasīja, lai zviedri atdod ieņemtās Bauskas, Jelgavas un Tukuma pilis. Ostas viņš bija gatavs atvēlēt brīvai tirdzniecībai, bet ne armijas ievešanai, savukārt Polijas karaļa piekrišanu solījās iegūt tuvākā seima laikā.[2]

Jēkaba iecelšana par līdz valdnieku (1625)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hercogam Frīdriham nebija pēcnācēju, tādēļ 1625. gadā viņš ierosināja landtāgā jautājumu pat Vilhelma dēla Jēkaba atzīšanu par troņmantinieku. Hercogistes padome piekrita tam un par viņa mantinieku kļuva hercoga Vilhelma dēls Jēkabs Ketlers, kas jau 1638. gadā kļuva par hercogistes līdzvaldnieku.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Ketleru dzimtas valdnieks Coat of Arms of Duchy of Courland.jpg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Gothards Ketlers
Kurzemes un Zemgales hercogs
1587.gada 17. maijs - 1596.gads (kopā ar brāli Vilhelmu)
Pēctecis:
Jēkabs Ketlers
(atkalapvienotās Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks)
Priekštecis:
nav
Zemgales hercogs
1596.gads- 1642.gada 17. augusts 
Pēctecis:
nav
Priekštecis:
Vilhelms Ketlers
Kurzemes hercogs
1618 - 1642.gada 17. augusts 
Pēctecis:
nav