Frīdrihs Vilhelms I Hohencollerns (kūrfirsts)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Brandenburgas kūrfirstu no Habsburgu dinastijas. Par Prūsijas karali skatīt rakstu Frīdrihs Vilhelms I Hohencollerns.
Frīdrihs Vilhelms I
Friedrich Wilhelm I.
Frans Luycx 011.jpg
Frīdrihs Vilhelms I 1650/1651. gadā
Brandenburgas kūrfirsts un Prūsijas hercogs
Amatā
1640. gada 1. decembrī — 1688. gada 29. aprīlī
Priekštecis Georgs Vilhelms
Pēctecis Frīdrihs I

Dzimšanas dati 1620. gada 16. februārī
Kellne, Brandenburgas kūrfirste
(tagad Berlīnes daļa, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1688. gada 29. aprīlī
Potsdama, Brandenburgas kūrfirste
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Berlīnes doms, Berlīne, Karogs: Vācija Vācija
Dinastija Hohencollerni
Tēvs Georgs Vilhelms
Māte Pfalcas Elizabete Šarlote (Pfalcas-Zimmernas dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e) 1. Nasavas Luīze Henriete (Oranžas-Nasavas dinastija)
2. Šlēzvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas Sofija Doroteja (Gliksburgas dinastija)
Bērni 5 dēli un meita no pirmās laulības, 4 dēli un 3 meitas no otrās laulības, to skaitā Frīdrihs I, Brandenburgas Elizabete Sofija (Frīdriha Kazimira Ketlera sieva)
Reliģija kalvinisms

Frīdrihs Vilhelms I (vācu: Friedrich Wilhelm I.); dzimis 1620. gada 16. februārī, miris 1688. gada 29. aprīlī), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hohencollernu dinastijas Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā. Bija arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas-Lietuvas ūnijas vasalis.

Tēvs - Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I reorganizēja veica reformas valstī, Brandenburga nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti.