Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Brandenburgas kūrfirstu no Habsburgu dinastijas. Par Prūsijas karali skatīt rakstu Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns.
Frīdrihs Vilhelms I
Friedrich Wilhelm I.
Frīdrihs Vilhelms I 1650/1651. gadā
Brandenburgas kūrfirsts un Prūsijas hercogs
Amatā
1640. gada 1. decembrī — 1688. gada 29. aprīlī
Priekštecis Georgs Vilhelms
Pēctecis Frīdrihs III

Dzimšanas dati 1620. gada 16. februārī
Kellne, Brandenburgas kūrfirste
(tagad Berlīnes daļa, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1688. gada 29. aprīlī
Potsdama, Brandenburgas kūrfirste
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Berlīnes doms, Berlīne, Karogs: Vācija Vācija
Dinastija Hoencollerni
Tēvs Georgs Vilhelms
Māte Pfalcas Elizabete Šarlote (Pfalcas-Zimmernas dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e) 1. Nasavas Luīze Henriete (Oranžas-Nasavas dinastija)
2. Šlēzvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas Sofija Doroteja (Gliksburgas dinastija)
Bērni 5 dēli un meita no pirmās laulības, 4 dēli un 3 meitas no otrās laulības, to skaitā Frīdrihs I, Brandenburgas Elizabete Sofija (Frīdriha Kazimira Ketlera sieva)
Reliģija kalvinisms

Frīdrihs Vilhelms I (vācu: Friedrich Wilhelm I.); dzimis 1620. gada 16. februārī, miris 1688. gada 29. aprīlī), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas—Lietuvas ūnijas vasalis.

Tēvs — Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I veica reformas valstī, Brandenburga-Prūsija nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par Prūsijas karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]