Frančesko Bartolomeo Rastrelli

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Rastrelli.jpg
Dzimis 1700. gadā
Parīze, Francija
Miris 1771. gada 29. aprīlī
Sanktpēterburga, Valsts karogs: KrievijaKrievijas impērija
Tautība itālis
Nozares arhitektūra
Mākslas virziens Baroks
Slavenākie darbi Pēterhofas pils, Ziemas pils, Smoļnija katedrāle, Rundāles pils.


Bartolomeo Frančesko (Frančesko Bartolomeo) Rastrelli (itāļu: Bartolomeo Francesco Rastrelli, krievu: Франческо Бартоломео Растрелли; 1700, Florence vai Parīze1771. gada 29. aprīlis, Sanktpēterburga) bija itāļu arhitekts, kas darbojās Krievijā, Krievijas impērijas galma arhitekts. Savas karjeras sākumā un beigās viņš uzturējās Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Rastrelli arhitektūrā apvienoja Eiropas baroku ar krievu arhitektūras tradīcijām, pirmkārt jau ar Nariškina stilu. Pēc viņa projektiem uzbūvētas vairākas izcilas pilis un baznīcas Rundālē un Jelgavā, Pēterburgā un tās apkārtnē, Kijevā un Maskavā.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis itāļu skulptora Bartolomeo Karlo Rastrelli (1675—1744) ģimenē Francijā. 1716. gadā pēc Krievijas cara Pētera I uzaicinājuma kopā ar tēvu ieradās Sanktpēterburgā. Pirmais nozīmīgais pasūtījums bija agrākā Moldāvijas valdnieka Dimitra Kantemira pils būvniecība 1721. gadā.

No 1725. līdz 1730. gadam Bartolomeo Rastrelli dzīvoja ārpus Krievijas, visdrīzāk Itālijā. Ceļojot cauri Jelgavai, viņš 1725. gadā iepazinās ar Kurzemes hercoga atraitni Annu Ivanovnu, kura pēc kļūšanas par Krievijas imperatori viņu 1730. gadā uzaicināja kļūt par savu galma arhitektu. Pēc imperatores favorīta Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona pasūtījuma Rastrelli projektēja Rundāles pili (1736 — 1740) un Jelgavas pili (1738 — 1740).

No 1741. līdz 1762. gadam viņš bija imperatores Elizabetes galma arhitekts un vadīja koka Vasaras pils uzbūvi Sanktpēterburgā (1741— 1744, nav saglabājies). Pēc tam sekoja vairāku Pēterburgas augstmaņu pilsētas un piepilsētas piļu būve, no kurām slavenākās ir Voroncova (1749 — 1752) un Stroganova pilis (1752 — 1754) Pēterburgā. No 1747. līdz 1752. gadam Rastrelli vadīja Lielās pils kompleksa būvniecību Pēterhofā. 1747. gadā tapa skice Andreja katedrālei Kijevā. 1752.— 1757. gadā viņš vadīja imperatores mātes Katrīnas I pils pārbūvi Carskoje Selo (pašreiz - pilsēta Puškina), bet 1754. — 1762. gadā imperatores Ziemas pils būvi Pēterburgā ar tās slavenajām Jordānas kāpnēm.

Viņa pēdējais darbs Pēterburgā bija Smoļnija klostera ansamblis (1748 — 1754). Klostera zvanu tornis tajā laikā bija visaugstākais Sanktpēterburgā un visā Krievijā. Imperatores nāve 1762. gadā neļāva arhitektam pabeigt iesākto. Nākot pie varas Katrīnai II, Rastrelli savu galma arhitekta posteni bija spiests pamest, jo imperatorei labāk patika klasicisma stils, baroku viņa dēvēja par "putukrējumu".

Pēc Kurzemes hercoga Bīrona atbrīvošanas Rastrelli 1763. gadā devās uz Jelgavu un uzraudzīja hercoga piļu celtniecības pabeigšanu. Viņa pēdējais projekts bija Jelgavas Sv. Sīmaņa un Annas katedrāles jaunbūve baroka stilā, kas tika veikta pēc viņa nāves (1774-1780), vēlāk pamatīgi pārbūvēta pēc N.Čagina projekta (1890-1892) eklektikas stilā, saglabājot vienīgi vecās baznīcas sienas.[1]

Dzīves pēdējos gados viņš nodarbojas ar mākslas priekšmetu tirdzniecību kopā ar itāļu antikvāriem. Dažus mēnešus pirms nāves ievēlēts Krievijas Impērijas Mākslas akadēmijā.

1923. gadā Petrogradā viņa vārdā tika pārdēvēts laukums bijušā Smoļnija klostera priekšā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rastrelli būvju attēli[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]