Francis Jozefs I Habsburgs
| Francis Jozefs I | |
| Franz Joseph I. | |
 |
|
|
|
|
| Amatā 1848. gada 2. decembris — 1916. gada 21. novembris |
|
| Priekštecis | Ferdinands I |
|---|---|
| Pēctecis | Kārlis I Habsburgs |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1830. gada 18. augustā Šēnbrunnas pils, Vīne, Austrijas impērija (tagad  Austrija) |
| Miršanas dati | 1916. gada 21. novembrī Šēnbrunnas pils, Vīne, Austroungārija (tagad Austrija) |
| Apglabāts | Imperatoru kapenes (Kapuzinergruft), Vīne, Austrija |
| Dinastija | Habsburgi |
| Tēvs | Erchercogs Francis Kārlis Habsburgs (Franz Karl) |
| Māte | Bavārijas Sofija Friderīke (Sophie Friederike), Vitelbahu dinastija |
| Dzīvesbiedrs (e) | Bavārijas Elizabete (Elisabeth), saukta Sisī, Vitelbahu dinastija |
| Bērni | Austrijas Sofija, Austrijas Gīzela, Rūdolfs Habsburgs, Austrijas Marija Valērija |
| Reliģija | kristietība |
| Paraksts |  |
Francis Jozefs I (vācu: Franz Joseph I., ungāru: Ferenc József); dzimis 1839. gada 18. augustā, miris 1916. gada 21. novembrī) bija Habsburgu dinastijas Austroungārijas valdnieks, Austrijas imperators un Ungārijas karalis.
1848. gada revolūcijas radītās nestabilitātes dēļ, impērijas valdošās aprindas izlēma, ka par valdnieku jākļūst jaunajam princim Francim Jozefam. 1848. gada 2. decembrī viņa tēvocis Ferdinands I atteicās no troņa. No troņa atteicās arī Franča Jozefa tēvs Francis Kārlis, kurš bija nākošais mantošanas kārtībā, un jaunais Francis Jozefs kļuva par Austrijas imperatoru. Impērijas armijai izdevās sakaut itāļus un ungārus, kuri radīja vislielākos draudus.
1850. gados Austrija cieta vairākas neveiksmes ārpolitikā - Krimas karu un attiecību saraušanu ar Krieviju, Austriešu-sardīniešu karu.
Arī 1860. gados valsts ārpolitikai bija mainīgas sekmes: meksikāņi ar nāvi sodīja imperatora brāli Maksimiliānu, kuru Napoleons III bija pierunājis kļūt par Meksikas imperatoru. 1866. gadā Prūsija sakāva austriešus. Viens no šīs sakāves rezultātiem bija atkārtota ungāru sacelšanās, kas noveda pie Austroungārijas impērijas izveidošanas, kurā Austrijas vācieši un ungāri bija valdošās nācijas, bet citas impērijas tautas, pārsvarā slāvi, tautas turpināja būt pakļautas.
1914. gadā tika nogalināts impērijas troņmantnieks Francis Ferdinands, sākās Pirmais pasaules karš. Francis Jozefs mira 1916. gadā, un tikai divus gadus vēlāk kara neveiksmju un pakļauto tautu neatkarības centienu rezultātā viņa impērija beidza pastāvēt.
