Francis fon Štuks

Vikipēdijas lapa
Francis fon Štuks
"Pašportrets ateljē" (1905)
Pilnais vārds Franz von Stuck
Dzimis 1863. gada 23. februārī
Vācu savienība, Bavārija, Tetenveiza
Miris 1928. gada 30. augustā (65 gadu vecumā)
Valsts karogs: Vācija Minhene, Vācija
Tautība vācietis
Nozares gleznotājs, skulptors
Mākslas virziens simbolisms

Francis fon Štuks (vācu: Franz von Stuck, dzimis 1863.g. 23. februārī Tetenveizā Bavārijā, miris 1928.g. 30. augustā Minhenē) bija vācu gleznotājs un skulptors, simbolisma pārstāvis.

Francis fon Štuks dzimis Tetenveizas ciemā dzirnavnieka ģimenē. Mācījies arodskolā Pasavā (1875-1877), tad Minhenes Mākslas skolā (1878-1881), līdz uzsācis studijas Minhenes Mākslas akadēmijā, kur pievērsies netradicionālu, jaunu tehniku un izteiksmes līdzekļu meklējumiem. Šajā laikā Štuks piedalījies dažādu grāmatu ilustrēšanā; pirmos nopietnos panākumus viņš guvis ar ilustrācijām humoristiskajam nedēļas izdevumam Fliegenden Blättern ("Lidojošās lapiņas"). Kā gleznotājs Štuks atzinību guvis ar gleznu "Paradīzes sargs" (Der Wächter des Paradieses, 1889), par kuru Minhenes Stikla pils ikgadējā izstādē saņēma zelta medaļu.

Štuks bijis viens no Minhenes secesijas dibinātājiem (1892.g.). No 1895.g. Štuks bijis Minhenes Mākslas akadēmijas profesors (pasniedzis arī Vasilijam Kandinskim un Paulam Klē); 1906.g. viņš iecelts dižciltīgo kārtā.

Francis fon Štuks ietekmējies no Arnolda Bēklina, arī no citiem simbolisma pārstāvjiem, kā arī no Prerafaelītu brālības māksliniekiem. Viņa darbiem raksturīgi mitoloģiski, erotiski, arī kristietības motīvi un tēmas. Viņa pazīstamākie darbi ir gleznas "Sfinksa" (Die Sphinx, 1889), "Lucifers" (Luzifer, 1890), "Grēks" (Die Sünde, 1893), "Karš" (Der Krieg, 1894), "Sīzifs" (Sisyphus, 1920), "Judīte un Holoferns" (Judith und Holofernes, 1926), statuja "Karojošā amazone" (Kämpfende Amazone , 1897) u.c.

Miris 1928. gada 30. augustā Minhenē. Lai arī 20. gs. sākumā bija ļoti populārs un atzīts mākslinieks ar daudziem skolniekiem pēc Pirmā pasaules kara zaudēja savu popularitāti, jo simbolisma māksla bija kļuvusi vecmodīga. Tikai 20. gs 60. gados pieaugošā interese par jūgendstila periodu atgrieza popularitāti arī Štuka darbiem.

Daži no darbiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]