Frankfurte pie Mainas
- Šis raksts ir par pilsētu Hesenes federālajā zemē. Par pilsētu Brandenburgas federālajā zemē skatīt rakstu Frankfurte pie Oderas.
| Frankfurte pie Mainas | |||
| Frankfurt am Main | |||
|
|||
|
Frankfurte pie Mainas
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts | |||
| Federālā zeme | Hesene | ||
| Pirmoreiz minēta rakstos | 749. gadā | ||
| Platība | |||
| - Pilsēta | 248,31 km² | ||
| Augstums vjl | 112 m | ||
| Iedzīvotāji (2009. gada 31. decembrī) | |||
| - Pilsēta | 671 927 | ||
| - blīvums | 2 706/km² | ||
| - admin. rob. | 2 295 000 | ||
| - aglomerācijā | 5 600 000 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indeksi | 60311 - 60599 | ||
| Mājaslapa: www.frankfurt.de | |||
Frankfurte pie Mainas (vācu: Frankfurt am Main, izrunā: [ˈfʁaŋkfʊɐt am ˈmaɪn]) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos. Gadsimtiem bijusi Vācijas politiskais, tirdzniecības un finanšu centrs. Pilsētas iesaukas - Bankfurt vai Mainhattan. Frankfurte ir Gētes un Rotšīldu dzimtā pilsēta.
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
749. gadā Kārlis Lielais pirmoreiz sasauc Franfurtē impērijas sapulci un baznīcas sinodi, bet no 855. gada līdz pat 1791. gadam pilsētā tiek vēlēti vācu imperatori. No 1562. gada imperatori Frankfurtē tika arī kronēti, līdz tam tas notika Āhenē.
No 1150. gada Frankfurtē notika impērijas gadatirgi (messe), bet no 1478. gada tika rīkoti arī grāmatu gadatirgi. Pati pilsēta no 1372. gada līdz pat 1866. gadam, kad to anektē Prūsija, bija Imperatora brīvpilsēta (Reichsstadt).
Frankfurtē pēc 1848. gada revolūcijas sanāca pirmais parlaments vācu zemē t.s. Frankfurtes parlaments (Nationalversammlung), kuru 1849. gadā atcēla Prūsijas karalis.
1930. gados Frankfurtes universitātē radās t.s. Frankfurtes skola - viens no ietekmīgākajiem filosofijas un socioloģijas virzieniem XX gadsimtā (Teodors Adorno, Herberts Markūze, Ērihs Fromms u.c.).
Pēc Otrā pasaules kara Frankfurte kļuva par ASV okupācijas zonas administratīvo centru, un 1949. gadā ar vienas balss pārsvaru zaudēja balsojumā par VFR galvaspilsētu (par galvaspilsētu izvēlējās Bonnu).
Ar ko slavena Frankfurte pie Mainas [izmainīt šo sadaļu]
|
(Kā tūristu ceļvedis) |
- Viduslaikos Frankfurtē tika vēlēti, bet Frankfurtes katedrālē kronēti vācu karaļi.
- Tā ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem. Šeit atrodas Eiropas Centrālā banka, kā arī lielāko Vācijas komercbanku (Deutsche Bank, Dresdner Bank un Commerzbank) galvenie biroji; Frankfurtes birža ir lielākā Vācijā un viena no lielākajām pasaulē.
- Pilsētas centrā ir debesskrāpju rajons - reta parādība Eiropā. Commerzbank-Tower līdz 2004.gadam bija augstākā celtne Eiropā (tagad augstākā ir Триумф-Палас dzīvojamā māja Maskavā).
- Frankfurtes grāmatu tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē.
- Kulinārijā slavena ar Frankfurtes desiņām.
- Frankfurtē atrodas trešā lielākā Eiropas lidosta - Frankfurtes Starptautiskā Lidosta.
Galerija [izmainīt šo sadaļu]
Frankfurtē pie Mainas dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- Teodors Adorno (Theodor W. Adorno, 1903 - 1969) - sociologs, filozofs
- Betina fon Arnima (Bettina von Arnim, 1785 - 1859) - rakstniece
- Roberts Aumans (Robert Aumann, 1930 - ) - matemātiķis
- Hermans Ābendrots (Hermann Abendroth, 1883 - 1956) - diriģents
- Ludvigs Bērne (Ludwig Börne, 1786 - 1837) - rakstnieks
- Antons de Barī (Anton de Bary, 1831 - 1888) - botāniķis
- Gerds Binnigs (Gerd Binnig, 1947 - ) - fiziķis
- Hanss Cimmers (Hans Zimmer, 1957 - ) - komponists
- Ādams Elsheimers (Adam Elsheimer, 1578 - 1610) - gleznotājs
- Eriks Eriksons (Erik Erikson, 1902 - 1994) - psihologs, psihoterapeits
- Hanss Fišers (Hans Fischer, 1881 - 1945) - ķīmiķis
- Anna Franka (Anne Frank, 1929 - 1945) - pusaudze
- Ērihs Fromms (Erich Fromm, 1900 - 1980) - psihologs, filozofs
- Abrahams Geigers (Abraham Geiger, 1810 - 1874) - rabīns
- Johans Volfgangs fon Gēte (Johann Wolfgang von Goethe, 1749 - 1832) - rakstnieks
- Mihaels Gross (Michael Gross, 1964 - ) - peldētājs
- Oto Hāns (Otto Hahn, 1879 - 1968) - ķīmiķis
- Heinrihs Hofmans (Heinrich Hoffmann, 1809 - 1894) - psihiatrs
- Kārlis II Plikgalvis (Charles II le Chauve, 823 - 877) - imperators
- Rolands Kohs (Roland Koch, 1958 - ) - politiķis
- Martins Lorenss (Martin Lawrence, 1965 - ) - aktieris
- Ernests Mandels (Ernest Mandel, 1923 - 1995) - ekonomists
- Alberts Mangelsdorfs (Albert Mangelsdorff, 1928 - 2005) - mūziķis
- Andreass Mellers (Andreas Möller, 1967 - ) - futbolists
- Ulrike Meifarta (Ulrike Meyfarth, 1956 - ) - vieglatlēte
- Marija Sibilla Meriāna (Maria Sibylla Merian, 1647 - 1717) - dabas pētniece
- Vilhelms Meseršmits (Wilhelm Messerschmitt, 1898 - 1978) - aviokonstruktors
- Heinrihs Nestle (Heinrich Nestle, 1814 - 1890) - uzņēmējs
- Birgita Princa (Birgit Prinz, 1977 - ) - futboliste
- Ernsts fom Rats (Ernst vom Rath, 1909 - 1938) - diplomāts
- Tomass Reiters (Thomas Reiter, 1958 - ) - astronauts
- Frīdrihs Karls fon Savinjī (Friedrich Carl von Savigny, 1779 - 1861) - jurists
- Karls Švarcšilds (Karl Schwarzschild, 1873 - 1916) - astronoms
- Tré Cool (1972 - ) - mūziķis
- Ernsts Udets (Ernst Udet, 1896 - 1941) - aviators
- Heidemarija Večoreka-Ceila (Heidemarie Wieczorek-Zeul, 1942 - ) - politiķe
- Augusts Veismans (August Weismann, 1834 - 1914) - biologs
- Fridrihs Vēlers (Friedrich Wöhler, 1800 - 1882) - ķīmiķis