Frankfurte pie Mainas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu Hesenes federālajā zemē. Par pilsētu Brandenburgas federālajā zemē skatīt rakstu Frankfurte pie Oderas.
Frankfurte pie Mainas
Frankfurt am Main
—  lielpilsēta  —
Skyline Frankfurt 2011-01.jpg
Flag of Frankfurte pie Mainas
Karogs
Frankfurte pie Mainas
Ģerbonis
Frankfurte pie Mainas
Red pog.png
Frankfurte pie Mainas
Koordinātas: 50°06′37″N 8°40′56″E / 50.11028°N 8.68222°E / 50.11028; 8.68222Koordinātas: 50°06′37″N 8°40′56″E / 50.11028°N 8.68222°E / 50.11028; 8.68222
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Hesene
Pirmoreiz minēta rakstos 749. gadā
Platība
 - lielpilsēta 248,31 km²
Augstums vjl 112 m
Iedzīvotāji (2012)
 - lielpilsēta 704 449
 - blīvums 2 837/km²
 - admin. rob. 2 895 000
 - aglomerācijā 5 600 000
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 60311 - 60599
Mājaslapa: www.frankfurt.de

Frankfurte pie Mainas (vācu: Frankfurt am Main, izrunā: [ˈfʁaŋkfʊɐt am ˈmaɪn]) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos. Ar vairāk kā 704 449 iedzīvotājiem tā ir piektā lielākā Vācijas pilsēta.[1] Pilsētas iesaukas ir Bankfurt vai Mainhattan.

Gadsimtiem ilgi tā ir bijusi Vācijas politiskais, tirdzniecības un finanšu centrs, kā arī viens no lielākajiem finanšu centriem pasaulē un lielākais Eiropā. Šeit atrodas Eiropas Centrālā banka, kā arī lielāko Vācijas komercbanku (Deutsche Bank, Dresdner Bank un Commerzbank) galvenie biroji; Frankfurtes birža ir lielākā Vācijā un viena no lielākajām pasaulē. Pilsētas centrā ir debesskrāpju finanšu centra rajons, kas ir reta parādība Eiropas lielpilsētās. Commerzbank-Tower līdz 2004. gadam bija augstākā celtne Eiropā. Frankfurtē atrodas trešā lielākā Eiropas lidosta — Frankfurtes Starptautiskā lidosta —, kas ir arī viena no noslogotākajām pasaulē. Frankfurtes Centrālā stacija ir viena no lielākajām visā Eiropā.

Frankfurte ir atdzīta par septīto labāko pilsētu pasaulē pēc dzīvošanas kvalitātes.[2] Tā ir arī dārgākā pilsēta Vācijā un desmitā dārgākā pilsēta pasaulē. [3]

Frankfurte pasaulē ir pazīstama ar Frankfurtes desiņām un grāmatu gadatirgu, kurš ir viens no lielākajiem pasaulē. Frankfurti par savu dzimto pilsētu uzskata slavenais vācu rakstnieks un dzejnieks Johans Volfgangs fon Gēte, kā arī finanšu magnātu dinastijas pārstāvji Rotšīldi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

749. gadā Kārlis Lielais pirmoreiz sasauc Frankfurtē impērijas sapulci un baznīcas sinodi, bet no 855. gada līdz pat 1791. gadam pilsētā tiek vēlēti vācu imperatori. No 1562. gada imperatori tika kronēti Frankfurtes katedrālē, līdz tam, tas notika Āhenē.

No 1150. gada Frankfurtē notika impērijas gadatirgi (messe), bet no 1478. gada tika rīkoti arī grāmatu gadatirgi. Pati pilsēta no 1372. gada līdz pat 1866. gadam, kad to anektē Prūsija, bija Imperatora brīvpilsēta (Reichsstadt).

Frankfurtē pēc 1848. gada revolūcijas sanāca pirmais parlaments vācu zemē t.s. Frankfurtes parlaments (Nationalversammlung), kuru 1849. gadā atcēla Prūsijas karalis.

1930. gados Frankfurtes universitātē radās t.s. Frankfurtes skola - viens no ietekmīgākajiem filosofijas un socioloģijas virzieniem XX gadsimtā (Teodors Adorno, Herberts Markūze, Ērihs Fromms u.c.).

Pēc Otrā pasaules kara Frankfurte kļuva par ASV okupācijas zonas administratīvo centru, un 1949. gadā ar vienas balss pārsvaru zaudēja balsojumā par VFR galvaspilsētu (par galvaspilsētu izvēlējās Bonnu).

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frankfurtē pie Mainas dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]