Frankofonija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frankofonijas dalībvalstis un novērotājvalstis. Ar tumši zilo krāsu dalībvalstis, ar gaiši zilo novērotājvalstis.

Frankofonija (franču: La Francophonie) ir starptautiska valstu kopiena, kurā apvienojušās valstis, kurās franču valoda ir valsts valoda vai tajā runā nozīmīga daļa valsts iedzīvotāju, vai franču valoda un kultūra ir atstājusi ievērojamas pēdas vietējā kultūrā. Šīs valstis ietilpst piecās šīs kopienas organizācijās, tādās kā Frankofonijas Pasaules organizācija vai Frankofonijas starpvaldību aģentūra.[1]

Pilnais nosaukums franču valodā ir Organisation internationale de la Francophonie, kas latviski būtu Starptautiskā Frankofonijas organizācija. Organizācijā darbojas 56 valstis, 3 asociētas valstis un 14 novērotājvalstis. Galvenais kritērijs valsts dalībai šajā organizācija ne vienmēr ir franču valodas plaša izmantošana valstī, jo arī ciešas un draudzīgas saites ar pašu Franciju varbūt par iemeslu valsts uzaicināšanai Frankofonijā, piemēram, asociētā Frankofonijas valsts ir Ukraina. Frankofonijas galvenā mītne atrodas Parīzē.

Vārds frankofonija parādījās pirmo reizi 1880. gadā. Franču ģeogrāfi to izmantoja, lai zem viena nosaukuma apvienotu visas franciski runājošās valstis. Šodienas organizācija izveidojās 1970. gadā. Sākotnēji tā bija neliela franciski runājošo ziemeļu valstu kopiena, bet gadu gaitā šī organizācija pārauga globālā kopienā, kuras dalībvalstis sadarbojas dažādos virzienos, piemēram, kultūrā, zinātnē, jurisprudencē, ekonomikā un miera nodrošināšanā. Organizācijas devīze ir "vienlīdzība, savstarpēja papildināšana, solidaritāte" (franču: égalité, complémentarité, solidarité).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]