Franss Samuts
|
|
Franss Samuts (maltiešu: Frans Sammut; dzimis 1945. gada 19. novembrī, miris 2011. gada 4. maijā[1]) bija maltiešu rakstnieks un dokumentālās literatūras darbu autors.[2]
Satura rādītājs |
Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu]
Samuts dzimis Zebudžā, Maltā.[1] Viņš mācījies Zebudžas pamatskolā, St. Aloysius koledžā, St. Michael pedagoģijas koledžā, Maltas Universitātē (Bc. art., teologa diploms, Mg. paed.) un Perudžas Universitātē (diploms - itāļu valodas skolotājs darbam ārvalstīs).
Pirmo reizi Samuts ievērību izpelnījās 20. gadsimta 60. gadu beigās, kad viņš iesaistījās Literatūras atdzimšanas kustībā (Moviment Qawmien Letterarju). Vēlāk viņš strādāja par sekretāru Maltiešu valodas akadēmijā (Akkademja tal-Malti).
Samuts savu pedagoga karjeru beidza kā skolas direktors, lai arī laikā no 1996. līdz 1998. gadam viņš bija Maltas premjerministra padomnieks kultūras jautājumos. Viņa un Ketrīnas Kakijas (Catherine Cachia) laulībā dzimuši divi dēli — Marks un Žans Pjērs.
Literārie darbi[izmainīt šo sadaļu]
Tika publicēti daudzi no viņa darbiem, to starpā tādi bestselleri, kā "Il-Gagga", pēc kura motīviem režisors Mario Acopardi[3] 1971. gadā uzņēma filmu "Samurajs" (Samuraj), kas ieguva Rotmena balvu.[1] Par romāns "Paceville" rakstnieks no valdības saņēma medaļu par nopelniem literatūrā.[1] Par romānu "Il-Holma Maltija", literatūras kritiķis Norberts Eluls-Vincenti rakstīja, ka "maltiešu literatūrā nav diženāka darba par šo”. Bijušais premjerministrs un lugu autors Alfrēds Sants šo darbu ir nodēvējis par Samuta "meistardarbu",[4] savukārt britu rakstniece un dzejniece Mārdžorija Boltone to nodēvējusi par "lielisku sacerējumu".[5]
Tika publicēti arī Samuta stāstu krājumi: "Labirint", "Newbiet" un "Hrejjef Zminijietna".
Fransa Samuta dokumentālās literatūras sacerējumu vidū ir tādi darbi kā "Ir-Rivoluzzjoni Franciza: il-Grajja u t-Tifsira", "Bonaparti f'Malta", kura tulkojums franču valodā tika izdots 2008. gadā, un starptautiskā bestsellera komentāri "Par Da Vinči kodu" (2006) divās valodās – angļu un maltiešu. Viņš rediģējis Mikēla Antona Vasali (Mikiel Anton Vassalli) "Leksikonu" (Lexicon). Vasali tiek dēvēts par maltiešu valodas tēvu. Vasali darbs "Motti, Aforismi e Proverbii Maltesi" Samuta tulkojumā ar nosaukumu "Ghajdun il-Ghaqal, Kliem il-Gherf u Qwiel Maltin" tika izdots 2006. gadā. Reprezentējot Maltas literatūru, "Il-Holma Maltija" tulkojums (ar nosaukumu "La Malta Revo") tika iekļauts pasaules literatūras klasikas darbu krājumā, ko esperanto valodā 2007. gadā izdeva izdevniecība "Mondial Books" Ņujorkā. 2008. gadā tika izdots "Il-Gagga" piektais atkārtotais izdevums. 2009. gadā Samuts nāca klajā ar jaunu un revolucionāru interpretāciju par visvecāko rakstu darbu maltiešu valodā - Petru Kaharo poēmu "Xidew il-qada" (pazīstama arī kā "Il-Kantilena").[6]
Bijušais Maltas Universitātes rektors, filozofijas profesors un izcilākais maltiešu intelektuālis Pīters Serasino Inglots teicis:
-
- Samuta ģēnijs Voltēra āksta cienīgi spēja karnevalizēt vēsturisku personu, pārvēršot to personāžā, kura maska, ironiskā kārtā, ir iespaidīgāka nekā tā reālā seja. Autors lasītājam liek uzjautrināties par personāža parādes seju, parasti to darot ar vislielāko nopietnību. Un šis cilvēks smaida tā, kā to, šauboties, laipojot un mēģinot izlocīties, dara līdzvainīgais. Stila maiņa no vēsturiskā naratīva uz daiļliteratūru, iespējams, ir ikviena tulkotāja lielākais izaicinājums.[7]
Atvadu vārdi[izmainīt šo sadaļu]
Pēdējie Fransa Samuta vārdi, kas kļuvuši vispārzināmi, bija šādi: "Mēs ar sievu bijām plānojuši doties uz Jeruzalemi, taču šķiet, ka šo plānu nāksies mainīt. Es tagad došos uz Jeruzalemi, kas atrodas Debesu valstībā."[8]
Attiecībā uz šiem vārdiem, Serasino Inglots ir teicis: "Un tad es sapratu, ka dažreiz asaras un smiekli ir savstarpēji aizstājami."[7]
Bibliogrāfija[izmainīt šo sadaļu]
- Labirint u Stejjer Oħra (stāsti) (1968)
- Il-Gaġġa (5 izdevumi, romāns) (1971)
- Logħba Bejn Erbgħa (novele) (1972)
- Samuraj (3 izdevumi, romāns) (1975)
- Kristu fil-Poeżija Maltija 1913-1973 (nepublicēti disertācijas, Maltas Universitāte) (1977)
- Fedra (tulkojums) (1978)
- Il-Qtil fi Sqaq il-Ħorr (novele) (1979)
- Il-Proċess Vassalli (teātris) (1980)
- Il-Mixja tal-Ħaddiem lejn il-Ħelsien (politiskā analīze) (1982)
- Ir-Rivoluzzjoni Franċiża: il-Ġrajja u t-Tifsira (historiogrāfija) (1989)
- Paceville (romāns) (1991)
- Letteratura (literatūras kritika) (1992)
- Il-Ħolma Maltija (romāns) (1994, 2012[9]), tulkojums (ar nosaukumu La Malta Revo) tika iekļauts pasaules literatūras klasikas darbu krājumā.
- Bonaparti f’Malta (historiogrāfija) (1997)
- Newbiet (stāsti) (1998) (Ilustrācijas: Giovanni Caselli)
- Ħrejjef Żminijietna (stāsti) (2000) (Ilustrācijas: Giovanni Caselli)
- Dun Ġorġ: Il-Bniedem tal-Poplu (historiogrāfija) (2001)
- Ġrajjet Ħaż-Żebbuġ (historiogrāfija, tulkojums) (2001)
- Lexicon (tulkojums) (2002)
- Għala Le għall-UE (politiskā analīze) (2003)
- Ħarsa mill-qrib lejn ħajjet San Filep u l-Kult tiegħu (historiogrāfija) (2004)
- On The Da Vinci Code/Dwar The Da Vinci Code (literatūras kritika) (2006)
- Għajdun il-Għaqal, Kliem il-Għerf u Qwiel Maltin (tulkojums) (2006)
- Alfred Sant: Il-Viżjoni għall-Bidla[10] (politiskā analīze) (2008)
- Ievads Barona Vinčenzo Acopardi vārdnīcai, kur viņš kritizē Kaharo poēmu Cantilena (literatūras kritika, lingvistika) (2009)
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Attard, Elaine (05-05-2011). "Frans Sammut passes away". Atjaunināts: 05-05-2011.
- ↑ Le Petit Futé, 9th Ed, 2009-2010, Paris, p. 70.
- ↑ Aquilina, Sandra (12-03-2007). "Portrait of the artist". Atjaunināts: 05-05-2011.
- ↑ Sant, Alfred (04-05-2011). "Frans Sammut: A Man of Courage". Atjaunināts: 05-05-2011.
- ↑ (02-09-2007)"Maltese works in Esperanto". Atjaunināts: 15-05-2011..
- ↑ Sant, Toni (19-04-2009). "New interpretation to oldest written document in Maltese". Atjaunināts: 15-05-2011.
- ↑ 7,0 7,1 Serracino Inglott, Peter (15-05-2011). "Inheritance of icons". Atjaunināts: 25-05-2011.
- ↑ Sammut, Mark A. (15-05-2011). "Frans Sammut". Atjaunināts: 25-05-2011.
- ↑ http://franssammut.info/?page_id=34
- ↑ INDEPENDENT online