Fraternitas Baltica

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltica.jpg
Pamatinformācija
Dibināšanas datums 1865. gadā
Dibināšanas vieta Rīga
Krāsas sarkans-zaļš-zelts
Devīze Freundschaft, Frohsinn, Tugend, Wissen -
soll man nie bei den Balten missen

In Treuen fest
Konventa dzīvoklis Marijas iela 7, Rīga, Latvija (1909-1939).

Fraternitas Baltica bija pirmā Rīgā dibinātā vācbaltu studentu korporācija.

Tās devīzes bija: Freundschaft, Frohsinn, Tugend, Wissen - soll man nie bei den Balten missen. (vācu val.- draudzība, priecīgs prāts, tikums, zināšanas- nekad nedrīkst baltiem trūkt.) un In Treuen fest (vācu val. - uzticībā stiprs).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināta 1865. gadā pie Rīgas politehnikumaFraternitas Polytechnici Baltici. 1867. gadā kopā ar citiem politehnikuma studentiem izveido Vispārējo politehniķu konventu (APC), kas regulē visu studentu dzīvi RPI. 1869. gadā iekšējo nesaskaņu dēļ, no Fraternitas Baltica izstājas vairāki biedri, kas nodibina korporāciju Concordia. 1871. gadā piedalās Rīgas šaržēto konventa dibināšanā (C!C!). Pirmā pasaules kara gados, RPI evakuējoties uz Maskavu, uz laiku pārtraukusi darbību.

1918. gadā Fraternitas Baltica atjauno darbību Rīgā, pie vācu okupācijas iestāžu izveidotās Baltijas Tehniskās augstskolas. Tā paša gada beigās tiek pieņemts lēmums, ka visiem aktīvajiem biedriem jāiestājas vācbaltu militārajās vienībās (Landesvērā). 1920.gadā reģistrēta pie Latvijas universitātes un uzņemta Latvijas studentu korporāciju Prezidiju Konventā. (P!K!). No tā gan, protestējot pret dažādiem lēmumiem, vairākas reizes īslaicīgi izstājas. 1930. gadu sākumā, kopā ar pārējām baltvācu korporācijām, demonstratīvi izstājas no P!K!, protestējot pret lēmumu turpmāk P!K! sēdēs lietot tikai latviešu valodu. 1932 .gadā, ar LU padomes lēmumu, slēgta kā korporācija. Turpina pastāvēt kā biedrība, saglabājot korporācijas nosaukumu un iekšējo organizāciju. 1938.gadā samazinoties biedru skaitam un aktivitātei tiek pieņemts lēmums par aktīvās darbības pārtraukšanu. Galīgi likvidējusies 1939.gadā visiem biedriem izceļojot uz Vāciju.

1959. gadā Vācijā esošie Fraternitas Baltica filistri, kopā ar citu baltvācu korporāciju filistriem piedalās studentu korporācijas Curonia Goettingensis dibināšanā, kuru vēlāk deklarē par oficiālo Baltijas korporāciju tradīciju turpinātāju.

Biedri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19.gs. beigās Fraternitas Baltica no internacionālas kļūst par vācu korporāciju. Vairāki biedri krita Latvijas Neatkarības kara laikā, cīnoties Baltijas Landesvērā. Pazīstamākie biedri: arhitekti Heincs Pīrangs, Oskars Bārs, Bernhards Bīlenšteins, Gerhards fon Tīzenhausens. Vācbaltiešu tautas apvienības prezidents Ērihs Mindels.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • V.Ščerbinskis, Uzticīgi Draugam, Rīga, 2010.