Frederiks Sengers
|
||||||||||||
|
||||||||||||
Frederiks Sengers (angļu: Frederick Sanger, dzimis 1918. gada 13. augustā ) - britu bioķīmiķis. Divkārtējais Nobela prēmijas ķīmijā laureāts. Viņš pagaidām ir ceturtais un vienīgais pašlaik dzīvojošais zinātnieks, kurš divreiz saņēmis Nobela prēmiju.
Dzimis nelielā ciematā Redkombā, Glosteršīrā ārsta ģimenē. 1939. gadā ieguva bakalaura grādu Kembridžas universitātē. Iesākumā gribējis studēt medicīnu, tomēr, tā kā tolaik Kembridžas universitāte bija viens pasaules bioķīmijas centriem, pievērsās tai. 1943. gadā ieguva doktora grādu.
1955. gadā atklāja pilnu insulīna proteīnu sekvenci, par ko 1958. gadā īeguva Nobela prēmiju ķīmijā. 1977. gadā izstrādāja jaunu DNS sekvencēšanas metodi un ieguva pilnu bakteriofāga Phi X 174 genomu - tas bija pirmais dzīvais organisms, kuram tika izpētīts genoms. Šis sasniegums ļāva sākt Cilvēka genoma projektu. Par šiem pētījumiem Sengers 1980. gadā kļuva par divkārtējo Nobela prēmijas laureātu.
Sengera vārdā nosaukts Sengera institūts Kebridžā, kurš viens no vadošajiem genoma pētniecības centriem pasaulē.
| Priekštecis: Aleksandres Tods |
Nobela prēmija ķīmijā 1958 |
Pēctecis: Jaroslavs Heirovskis |
| Priekštecis: Herberts Brauns |
Nobela prēmija ķīmijā 1980 kopā ar Volteru Gilbertu Polu Bergu |
Pēctecis: Keniči Fukuji Roalds Hofmans |