Frederiks Sengers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frederiks Sengers
Frederick Sanger
Frederiks Sengers
Personīgā informācija
Dzimis 1918. gada 13. augustā
Rendkomba, Glosteršīra, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miris 2013. gada 19. novembrī (95 gadi)
Kembridža, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība anglis
Zinātniskā darbība
Zinātne bioķīmija
Darba vietas Kembridžas universitāte
Alma mater Kembridžas universitāte
Sasniegumi, atklājumi insulīna proteīnu sekvence, bakteriofāga Phi X 174 genoms
Apbalvojumi 1958. gada Nobela prēmija ķīmijā
1980. gada Nobela prēmija ķīmijā

Frederiks Sengers (angļu: Frederick Sanger, dzimis 1918. gada 13. augustā, miris 2013. gada 19. novembrī) bija britu bioķīmiķis. Divkārtējais Nobela prēmijas ķīmijā laureāts. Viņš bija ceturtais zinātnieks, kurš divreiz saņēmis Nobela prēmiju.

Dzimis nelielā ciematā Redkombā, Glosteršīrā ārsta ģimenē. 1939. gadā ieguva bakalaura grādu Kembridžas universitātē. Iesākumā gribējis studēt medicīnu, tomēr, tā kā tolaik Kembridžas universitāte bija viens pasaules bioķīmijas centriem, pievērsās tai. 1943. gadā ieguva doktora grādu.

1955. gadā atklāja pilnu insulīna proteīnu sekvenci, par ko 1958. gadā ieguva Nobela prēmiju ķīmijā. 1977. gadā izstrādāja jaunu DNS sekvencēšanas metodi un ieguva pilnu bakteriofāga Phi X 174 genomu — tas bija pirmais dzīvais organisms, kuram tika izpētīts genoms. Šis sasniegums ļāva sākt Cilvēka genoma projektu. Par šiem pētījumiem Sengers 1980. gadā kļuva par divkārtējo Nobela prēmijas laureātu.

Sengera vārdā nosaukts Sengera institūts Kebridžā, kurš viens no vadošajiem genoma pētniecības centriem pasaulē.



Priekštecis:
Aleksandres Tods
Nobela prēmija ķīmijā
1958
Pēctecis:
Jaroslavs Heirovskis
Priekštecis:
Herberts Brauns
Nobela prēmija ķīmijā
1980
kopā ar Volteru Gilbertu
Polu Bergu
Pēctecis:
Keniči Fukuji
Roalds Hofmans