Frederiks Teilors

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par vadībzinātnieku. Par citām jēdziena Teilors nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Frederiks Teilors
Frederick Winslow Taylor
Frederiks Teilors
Personīgā informācija
Dzimis 1856. gada 20. martā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Filadelfija, Pensilvānija, ASV
Miris 1915. gada 21. martā (59 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Filadelfija, Pensilvānija, ASV
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība amerikānis
Zinātniskā darbība
Zinātne vadībzinība, inženierzinātne
Darba vietas kompānija "Midvale Steel"
kompānija "Bethlehem Steel"
Alma mater Hārvarda Universitāte,
Stīvensa Tehnoloģiskais institūts
Sasniegumi, atklājumi zinātniskais menedžments, ātrgriezējtērauds

Frederiks Vinslovs Teilors (angļu: Frederick Winslow Taylor, dzimis 1856. gada 20. martā, miris 1915. gada 21. martā) bija ASV inženieris, kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu vadībzinības pamatlicējiem.[1] Veicis arī ieguldījumu tehnoloģiju izstrādē (kopā ar kolēģi Monselu Vaitu (Maunsel White) atklājis ātrgriezējtērauda iegūšanas tehnoloģiju). Bija arī pazīstams tenisa spēlētājs — 1881. gada ASV tenisa čempions.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Filadelfijā, kvakeru izcelsmes jurista ģimenē. Studēja tieslietas Hārvarda Universitātē. Pēc 1873 gada ekonomiskās depresijas sāka darbu dažādos rūpniecības uzņēmumos. Veidojot karjeru, kļuva par metalurģiskās kompānijas Midvale Steel galveno inženieri. 1883. gadā beidza Stīvensa Tehnoloģisko institūtu. 1893. gadā izveidoja pasaulē pirmo konsultāciju firmu vadības menedžmentā.

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē viņš startēja vīriešu golfa turnīrā, kur ieguva 4. vietu. Piekāpjoties amerikānim Čārlzam Sendsam (zelta medaļa) un britiem Volteram Rezerfordam (sudraba medaļa) un Deividam Robertsonam.[2][3]

1906. gadā Teilors kļuva par Amerikas mehānisko inženieru biedrības prezidentu.

1911. gadā nodibināja Zinātniskā menedžmenta biedrību. Veicis pētījumus par menedžmenta jautājumiem no 1895. gada. Viens no ietekmīgākajiem darbiem - 1911. gadā publicētais "Zinātniskā menedžmenta principi" (Principles of Scientific Management). Miris no pneimonijas 1915. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. * Aitken, Hugh G.J. (1985), Scientific Management in Action: Taylorism at Watertown Arsenal, 1908-1915, Princeton, NJ, USA: Princeton University Press, ISBN 978-0-691-04241-1, OCLC 1468387 * Beissinger, Mark R. (1988), Scientific Management, Socialist Discipline, and Soviet Power, London, UK: I.B. Tauris & Co Ltd, ISBN 978-1-85043-108-4
  2. «Golf at the 1900 Paris Summer Games: Men's Individua». sports-reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. decembris. Skatīts: 2020. gada 28. decembris. Arhivēts 2017. gada 5. Jūlijs Wayback Machine vietnē.
  3. «Paris 1900 Golf: individual men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Skatīts: 2020. gada 27. novembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]