Freirs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Freirs jājot uz Gullinbursti.

Freirs (sennorvēģu: Frøyr - 'kungs') senskandināvu mitoloģijā ir auglības dievs (Freirs ir falliska dievība). Viņš valda pār lietu, sauli un lauku auglību. Viņš ir gan miera dievs, gan arī prasmīgs karotājs. Freirs ir vānu dievs. Viņš tiek uzskatīts par skaistāko no ānu dieviem un dēvēts arī par "pasaules dievu". Freiru piesauca auglīgai laulībai.

Ragnarokā Freiru nogalinās uguns milzis Surts (Freirs tajā cīnīsies bez zobena, jo to atdevis Skirniram).

Freira pielūgsmes centrs bija Upsala.

Izcelsme un attiecības ar citiem dieviem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Freirs ir Njorda un Skadi dēls un Freijas brālis. Sākotnēji Freirs varētu būt bijis saules dievs, savukārt Freija — mēness dieviete.

Freira sieva ir milze Gerdura (saistāma ar zemes iemiesojumu Gerdu), kuru Freirs pamana, apsēdies Hlidskjalvā. Lai viņu iegūtu, Freiram Skirniram jāatdod savs burvju zobens, kurš cīnās pats, "ja prātīgs tas, kurš to cilā". Pēc tam Freirs pieveic milzi Beli ar ragu.

Heimskringlā minēts, ka Freiram un Gerdurai bija arī dēls — Fjelnirs (zviedru karalis; netika dievišķots).

Freira atribūti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Freira atribūti ir zelta mežakuilis Gullinbursti, kura spalva mirdz tik spoži, ka apgaismo visu savā ceļā un kuģis Skidbladnirs, kurā var satilpt visi āsi un, tiklīdz uzvilktas buras, rodas ceļavējš; pēc ceļojuma to savukārt var salocīt un aizbāzt aiz jostas.

Asgardā Freirs apmeties Alfheimā.

Freira ieročenesējs un kalpotājs ir Skirnirs.

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Freirs