Frenks Borzeigijs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Frenks Borzeigi)
Frenks Borzeigijs
Frank Borzage
Frenks Borzeigijs
Dzimis Frenks Borzeigijs
1894. gada 23. aprīlī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija, Jūta, ASV
Miris 1962. gada 19. jūnijā (68 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Holivuda, Kalifornija, ASV
Nodarbošanās kinorežisors
aktieris
Darbības gadi 19121962
Dzīvesbiedre Lorēna Rodžersa (1916—1941)
Edna Stilvela Skiltone (1945—1949)

Frenks Borzeigijs (angļu: Frank Borzage, dzimis 1894. gada 23. aprīlī,[1] miris 1962. gada 19. jūnijā) bija ASV kinorežisors un aktieris. Divkārtējs Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvējs (1929, 1932).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frenka Borzeigija tēvs Luidži Borzeigijs piedzima 1859. gadā Ronconē, Austroungārijā, mūsdienu Itālijā. Kā mūrnieks viņš dažreiz strādāja Šveicē, kur arī satika savu nākamo sievu Mariju Ruegu, kura strādāja zīda rūpnīcā. 1880. gadu sākumā Borzeigijs emigrēja uz ASV pilsētu Hezletonu Pensilvānijas štatā, kur strādāja ogļraktuvēs. Viņš atveda savu līgavu uz ASV un 1883. gadā Hezletonā viņi apprecējās.

Viņu pirmais dēls Henrijs piedzima 1885. gadā. Borzeigiju ģimene pārcēlās uz Soltleiksitiju, kur 1894. gadā piedzima Frenks Borzeigijs. Borzeigiju ģimenē bija četrpadsmit bērni, no kuriem izdzīvoja tikai astoņi: Henrijs (1885—1971), Merija Emma (1886—1906), Bils (1892—1973), Frenks, Daniels (1896—1975), Lū (1898—1974), Dolija (1901—2002) un Sjū (1905—1998). Luidži Borzeigijs 1934. gadā gāja bojā autoavārijā Losandželosā, viņa sieva Marija (Frenka māte) 1947. gadā mira no vēža.

1912. gadā Frenks Borzeigijs sāka strādāt par aktieri Holivudā, šajā profesijā viņš darbojās līdz 1917. gadam. Viņa kinorežisora debija bija 1915. gadā filmai The Pitch o' Chance.

1916. gada 7. jūnijā, Borzeigijs Losandželosā apprecējās ar vodeviļas un filmu aktrisi Lorēnu Rodžersu, kopā viņi nodzīvoja līdz 1941. gadam. 1945. gadā viņš apprecēja Ednu Stilvelu Skiltoni, komiķa Reda Skiltona bijušo sievu, viņi izšķīrās 1949. gadā.[2][3] Borzeigijs 1962. gadā nomira no vēža. Viņu apglabāja Forestlaunas memoriālā parka kapos Glendeilā. Par viņa ieguldījumu filmu industrijas attīstībā, Borzeigiju apbalvoja ar zvaigzni Holivudas Slavas alejā.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Borzeigijs bija atzīts 20. gadsimta 20. gadu kinorežisors, bet savas daiļrades augstāko punktu viņš sasniedza mēmā kino norieta un skaņu kino sākuma laikā. Iespaidojoties no vācu kinorežisora F. V. Murnava darbiem, kas arī toreiz bija studijas Fox rezidents, viņš izveidoja pats savu krāšņo vizuālā romantisma stilu, ko atainoja ļoti veiksmīgi vairākās filmās ar Dženetu Geinori un Čārlzu Farelu galvenajās lomās, tajā skaitā arī 7th Heaven (1927), par kuru viņš ieguva pirmo Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā "labākais režisors",[4] Street Angel (1928) un Lucky Star (1929). Otro Kinoakadēmijas balvu viņš ieguva 1931. gadā par filmu Bad Girl.

Borzeigija preču zīme bija jauno mīlnieku jūtas grūtos laikos, mīlestība viņa filmās uzveica Pirmo pasaules karu (7th Heaven un A Farewell to Arms (1932)), invaliditāti (Lucky Star), Lielo depresiju (Man's Castle (1933)), Titānika katastrofas netiešs atspoguļojumu (History Is Made at Night (1937)), un nacisma laikus (Little Man, What Now? (1933), Three Comrades (1938) un The Mortal Storm (1940)).

1940. gados Frenka Borzeigija popularitāte bija zudusi, vienīgā filma, ko kritiķi atzinīgi novērtēja bija film noir stila Moonrise (1948).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vēl būdams pusaudzis, Borzeigijs palielināja savu vecumu par gadu, tādēļ daudzi avoti norāda viņa dzimšanas gadu kā 1893.; Dumont, 32. lpp.
  2. «Skelton's Ex-Wife Married to Director». The Pittsburgh Press. 1945. gada 26. novembris. Skatīts: 2011. gada 19. maijs.
  3. «Home of Skelton's Ex-Wife is Robbed of $10,000 Loot». St. Joseph News-Press. 1950. gada 4. februāris. Skatīts: 2011. gada 25. maijs.
  4. Donald W. McCaffrey. «FILMS AND FILMMAKERS». In Christopher P. Jacobs. Guide to the Silent Years of American Cinema. Greenwood Publishing Group, 1999. gada 1. janvāris. 45–46. lpp. ISBN 9780313303456. Skatīts: 2014. gada 14. maijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]