Frideriks Šopēns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frideriks Šopēns
Fryderyc Chopin
Frideriks Šopēns
Personīgā informācija
Dzimis 1810. gada 1. martā
Želazova Vola, netālu no Sohačevas,
Flag of the Duchy of Warsaw.svg Varšavas hercogiste
(tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1849. gada 17. oktobrī (39 gadi)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Paraksts
Profesionālā informācija
Stils romantisms
Žanrs klaviermūzika
Mācības Varšavas konservatorija

Frideriks Francišeks Šopēns (poļu: Fryderyk Franciszek Chopin, franču: Frédéric François Chopin; dzimis 1810. gada 1. martā, miris 1849. gada 17. oktobrī) bija poļu komponists. Viņš ir viens no visu laiku ievērojamākajiem poļu mūziķiem un viens no pasaules ievērojamākajiem klaviermūzikas autoriem un izpildītājiem.

Šopēna vārdā ir nosaukts pianistu konkurss Varšavā (Starptautiskais Friderika Šopēna pianistu konkurss), kas notiek kopš 1927. gada reizi 5 gados, Varšavas Friderika Šopēna lidosta, kas ir Polijas lielākā lidosta, un asteroīds.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frederiks Šopēna dzimtās mājas Želazova Volā

Frederiks Šopēns ir dzimis 1810. gada 1. martā (pēc dzimšanas apliecības - 22. februārī), nelielā Mazovijas ciematiņā Želazova Vola, skolotāja, polonizēta francūža ģimenē. Dažus mēnešus pēc Šopēna dzimšanas ģimene pārcēlās uz Varšavu, jo tēvam piedāvāja franču valodas un literatūras vietu licejā.

Ap 1836. gadu Šopēns Parīzē jau bija ieguvis vispārēju slavu, uzstājoties koncertos un sadraudzējoties ar tādiem tā laika ievērojamiem māksliniekiem kā Vinčenco Bellīni, Ežēnu Delakruā, Hektoru Berliozu, Ferencu Listu un Robertu Šūmani. Šajā pašā laikā sākās Šopēna romantiskā draudzība ar Žoržu Sandu, kura turpinājās 10 gadus. Jau 1830. gadu sākumā izpaudās Šopēna slimība - tuberkuloze, kas progresēja, un 1849. gadā Parīzē Šopēns mira 39 gadu vecumā. Apglabāts Perlašēzas kapsētā Parīzē, bet sirds pēc komponista vēlmes apglabāta Varšavā, Svētā Krusta baznīcā.

Šopēna mūzika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frideriks Šopēns radījis skaņdarbus gandrīz vienīgi klavierēm (ir arī dziesmas un kameransambļi, kā arī vairāki darbi klavierēm ar orķestri). Daži no skaņdarbiem kļuvuši par rietumu kultūras ikonām, piemēram Šopēna sēru maršs (otrās klaviersonātes trešā daļa). Visiecienītākie Šopēna mūzikas žanri bija miniatūras: etīdes, mazurkas, prelūdijas, noktirnes, polonēzes un valši. Ir arī apjomīgākas kompozīcijas: sonātes, balādes, fantāzija, barkarola. Abi Šopēna klavierkoncerti ir gandrīz visu starptautisko pianistu konkursu repertuārā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Frideriks Šopēns