Fridriks Olafsons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fridriks Olafsons
Friðrik Ólafsson
Fridriks Olafsons 2008. gadā
Fridriks Olafsons 2008. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1935. gada 26. janvārī (79 gadi)
Valsts karogs: Islande Reikjavīka, Islande
Pilsonība Karogs: Islande Islande
Nodarbošanās šahists, jurists

Fridriks Olafsons (islandiešu: Friðrik Ólafsson; dzimis 1935. gada 26. janvārī Reikjavīkā) ir Islandes starptautiskais lielmeistars šahā (1958), kurš bija starptautiskās šaha federācijas (FIDE) prezidents no 1978. līdz 1982. gadam.

Šahista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijis pirmais Islandes šahists, kurš kļuvis par starptautisko lielmeistaru šahā. Sešas reizes uzvarējis Islandes šaha čempionātos (1952, 1953, 1957, 1961, 1962, 1969).[1] No 1952. līdz 1980. gadam astoņas reizes pārstāvējis Islandi Pasaules šaha olimpiādēs un ieguvis individuālās zelta (1962) un bronzas (1956) medaļas.

Pirmais panākums starptautiskajos šaha turnīros bija dalīta 3.-4. vieta (kopā ar Borislavu Ivkovu) Pasaules junioru šaha čempionātā 1953. gadā Kopenhāgenā. 1958. gadā starpzonu turnīrā Portorožā (Dienvidslāvija) izcīnīja 5. vietu un iekļuva pretendentu turnīrā.[2] 1959. gadā pretendentu turnīrā Dienvidslāvijā Olafsons palika 7. vietā.[3] Daudzu starptautisko turnīru uzvarētājs, tajā skaitā Reikjavīkā (1957, 1966, 1972 - kopā ar Vlastimilu Hortu, 1976 - kopā ar Janu Timmanu), Bevervijkā (Nīderlande) (1959), Mariānske Lāzņē (Čehoslovākija) (1961) un Veikanzē (Nīderlande)(1976). 1970. gadā piedalījies PSRS un pārējās pasaules mačā Belgradā, kur kā rezervists zaudējis vienu partiju Vasilijam Smislovam.[4]

Sabiedriskais darbinieks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1970. gadu otrajā pusē kļuvis pazīstams ne tikai kā šahists, bet arī kā jurists un sabiedriskais darbinieks. No 1974. gada ilgu laiku strādājis Islandes tieslietu ministrijā, bet 1982. gadā bijis Altinga (Islandes parlaments) sekretārs. No 1978. līdz 1982. gadam bijis FIDE prezidents. Savas darbības laikā Starptautiskajā šaha federācijā nonācis saspīlētās attiecībās ar Padomju Savienības šaha federāciju, kad 1981. gadā uz neilgu laiku atlicis Karpova - Korčnoja maču par Pasaules šaha čempiona titulu, tādējādi mēģinot panākt Korčnoja dēla atbrīvošanu no ieslodzījuma PSRS. Vēlāk šis incidents bija par iemeslu Olafsona nepārvēlēšanai FIDE prezidenta amatā. Bijis vienīgais FIDE prezidents, kurš savas prezidentūras laikā aktīvi piedalījies šaha turnīros. Olafsons ir precējies un ir divu meitu tēvs.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sporta amati un pozīcijas
Priekštecis:
Makss Eive
FIDE prezidents
19781982
Pēctecis:
Florensio Kampomaness