Frīdrihs Augusts I Vetīns

Vikipēdijas lapa
Frīdrihs Augusts I
Friedrich August I.
Saksijas kūrfirsts
Amatā
1763. gada 17. decembrī — 1806. gada 20. decembrī
Priekštecis Frīdrihs Kristiāns
Pēctecis tituls likvidēts
Saksijas karalis
Amatā
1806. gada 20. decembrī — 1827. gada 5. maijā
Priekštecis tituls radīts
Pēctecis Antons

Dzimšanas dati 1750. gada 23. decembrī
Drēzdene, Saksijas kūrfirstiste
(mūsdienās Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1827. gada 5. maijā
Drēzdene, Saksijas karaliste
(mūsdienās Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Katoļu galma baznīca (Katholische Hofkirche), Drēzdene, Karogs: Vācija Vācija
Dinastija Vetīnu dinastija
Tēvs Frīdrihs Kristiāns
Māte Bavārijas Marija Antonija
Dzīvesbiedrs(-e) Cveibrikenes-Birkenfeldas Amālija
Bērni Saksijas Marija Auguste
Reliģija katolisms
Paraksts

Frīdrihs Augusts I (vācu: Friedrich August I.; dzimis 1750. gada 23. decembrī, miris 1827. gada 5. maijā) bija pēdējais Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts III (Friedrich August III.)) no 1763. līdz 1806. gadam un pirmais Saksijas karalistes karalis no 1806. līdz 1827. gadam. No 1807. līdz 1815. gadam bija arī Varšavas hercogs.

Frīdrihs Augusts I bija Saksijas kūrfirsta Frīdriha Kristiāna dēls. Pēc tēva nāves 1763. gadā par nepilngadīgā Frīdriha Augusta reģenti kalpoja viņa māte Bavārijas Marija Antonija, bet par reģentes pārstāvi - princis Francis Ksavers. 1765. gadā Francis Ksavers piekrita, ka iepriekš Saksijas Augusta III ieņemtais Polijas—Lietuvas ūnijas tronis tiek Staņislavam Poņatovskim, ar noteikumu, ka tronis vēlāk pāries Frīdriha Augusta rokās. Tomēr pēc Staņislava Poņatovska nāves 1798. gadā Frīdrihs Augusts atteicās no troņa tiesībām, baidoties no konflikta ar Austrijas impēriju, Prūsijas karalisti un Krievijas impēriju, kuras bija sadalījušas Poliju.

1791. gadā augustā, reaģējot uz Franču revolūcijas izcelšanos, Pilnicas pilī pie Drēzdenes Austrijas imperators Leopolds II un Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms II, piedaloties Frīdriham Augustam, pieņēma Pilnicas deklarāciju, kura noveda pie Franču revolucionāro karu sākuma.

Ceturtās koalīcijas kara laikā Saksija kopā ar Prūsiju cīnījās pret Napoleona vadītajiem frančiem, tomēr pēc smagās sakāves Jēnas - Auerštetes kaujā 1806. gada oktobrī tā izstājās no cīņas un piebiedrojās franču sabiedrotajiem - Reinas konfederācijai. 1806. gada 20. decembrī Frīdrihs Augusts tika kronēts par Saksijas karali, bet pēc Tilzītes miera 1807. gada jūlijā tika iecelts arī par Varšavas hercogistes valdnieku.

Sestās koalīcijas kara laikā, Frīdrihs Augusts bija Napoleona sabiedrotais līdz pat grandiozajai Leipcigas kaujai 1813. gada oktobrī, kura notika Saksijā. Leipcigas kaujas laikā viņš tika sagūstīts un turēts ieslodzījumā Berlīnē. Frīdriham Augustam netika dota iespēja piedalīties Vīnes kongresā, kura rezultātā Saksijas teritorija tika ievērojami samazināta uz Prūsijas rēķina (atdalītās teritorijas ir mūsdienu Saksijas-Anhaltes zemē). Tika likvidēta Varšavas hercogiste. 1815. gadā Frīdriham Augustam tika atļauts atgriezties Saksijā, kur tas mira 1827. gadā. Par nākamo Saksijas karali kļuva Frīdriha Augusta brālis Antons.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Priekštecis:
Frīdrihs Kristiāns Vetīns
Saksijas kūrfirsts
1763 - 1806
Pēctecis:
tituls likvidēts
Priekštecis:
tituls nodibināts
Saksijas karalis
1806 - 1815
Pēctecis:
Antons Vetīns