Frīdrihs Biders

Vikipēdijas lapa
Frīdrihs Biders
Friedrich Bidder
Frīdrihs Biders
Personīgā informācija
Dzimis 1810. gada 9. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Trapenes pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1894. gada 22. augustā (83 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Tērbata, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Zinātniskā darbība
Zinātne fizioloģija
Alma mater Tērbatas Universitāte
Studenti Aleksandrs Šmits

Georgs Frīdrihs Kārlis Heinrihs fon Biders (vācu: Georg Friedrich Karl Heinrich von Bidder; 1810-1894) bija vācbaltu fiziologs, Tērbatas Universitātes profesors (1842), rektors (1858-1865). Pētīja veģetatīvo nervu sistēmu, dzīvo organismu vielmaiņu un siltuma regulāciju.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1810. gada 9. novembrī Bormaņu muižas (Treppenhof)[2] pārvaldnieka Ernesta Kristiāna Bidera un viņa sievas Amālijas Jakobīnes, dzimušas Štrokirhas (Strohkirch), ģimenē.[3]

Mācījās sava tēvabrāļa Kārļa Johana Bidera vadītajā privātskolā Rīgā (1821-1824), tad Jelgavas ģimnāzijā (1824-1827). Studēja medicīnu Tērbatas Universitātē (1828-1834), papildinājās Berlīnes, Halles und Leipcigas universitātēs. Pēc atgriešanās Tērbatā viņu ievēlēja par anatomijas ārkārtas preofesoru un prozektoru. 1837. gadā viņš apprecējās ar Mariju Johannu Rapu. Bija vācbaltiešu studentu korporācijas Curonia biedrs.

1842. gadā viņu ievēlēja par anatomijas profesoru, vēlāk par fizioloģijas profesoru. Izveidoja plašu fiziologu skolu, viņa vadībā aizstāvētas 77 doktora disertācijas. No 1858. līdz 1865. gadam viņš bija Tērbatas Universitātes rektors, pensionējās 1869. gadā.

Miris 1894. gada 22. augustā Tērbatā.

Publikācijas (nepilns saraksts)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Die Selbständigkeit des vegetativen Nervensystems durch anatomische Untersuchungen nachgewiesen (1842);
  • Vergleichend-anatomische und histologische Untersuchungen über die männlichen Geschlechts- und Harnwerkzeuge der nackten Amphibien. E. J. Karow, Dorpat 1846;
  • Die Verdauungssäfte und der Stoffwechsel (1852);
  • Über funktionell verschiedene und räumlich getrennte Nervenzentren im Froschherzen, in: Archiv für pathol. Anatomie u. Physiol. u. klin. Med., 1852, S. 163-77;
  • Bidder, Friedrich; Kupffer, Karl. Untersuchungen über die Textur des Rückenmarks und die Entwickelung seiner Formelemente. Breitkopf & Haertel, Leipzig, 1857

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. - 456 lpp.
  2. Deutsche Biographie
  3. Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]