Futbola karš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Futbola karš (spāņu: La guerra del fútbol) bija sešu dienu (1969. gada 14. — 20. jūlijs) militārs konflikts starp Salvadoru un Hondurasu, kas sākās pēc Hondurasas futbola valstsvienības zaudējuma Salvadoras valstsvienībai atlases spēlēs par ceļazīmi uz FIFA Pasaules kausu. Neskatoties uz kara ātro beigšanos, tomēr tas abām iesaistītajām pusēm maksāja vairāk kā 2000 kritušo, kā arī izjauca Centrālamerikas brīvā tirgus savienības pastāvēšanu līdz pat 1991. gadam.

Iemesli[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abu valstu savstarpējo attiecību eskalācijas iemesli bija meklējami vairākās nesaskaņās, kas valdīja to starpā. Salvadora bija blīvi apdzīvota valsts un nemitīgi izjuta brīvas, zemkopībai derīgas zemes trūkumu. Tā kā zemkopībai derīgā zeme lielākoties piederēja lielajiem zemju īpašniekiem, tad vairāki desmit tūkstošu Salvadoras iedzīvotāju emigrēja uz blakus esošo Hondurasu, kur okupēja zemes platības, kuras vietējie iedzīvotāji neizmantoja zemkopībai. Imigranti Salvadoras ekonomikā ieguva aizvien lielāku lomu, kas radīja iekšpolitisku spriedzi šajā valstī. Paralēli tam abas valstis bija Centrālamerikas brīvā tirgus savienības dalībvalstis, bet ekonomiski vājākajai Salvadorai tajā bija paredzētas ekonomiskās priekšrocības, kas atkal radīja nepatiku Hondurasā. Abās valstīs tobrīd valdīja militāristu huntas.

Konflikts saasinājās divu gadu laikā pirms kara. Hondurasā valdošais režīms izjuta ekonomiskās un politiskās grūtības. Tādēļ tika nolemts izmantot salvadoriešus kā problēmu grēkāžus. Vispirms 1969. gada janvārī Hondurasa atteicās pagarināt starp abām valstīm noslēgto vienošanos par migrāciju, bet aprīlī tika paziņots, ka tiks atņemta pilsonība un īpašumi personām, kuras nav dzimušas Hondurasā. Paralēli tam tika izvērsta kampaņa, kurā salvadorieši tika vainoti valsts ekonomiskajās grūtībās. Maijā sākās bijušo Salvadoras pilsoņu izsūtīšana no valsts. Salvadoras varas iestādes nespēja tikt galā ar izsūtīto straumēm. Valdības prestižs un popularitāte sāka kristies. Lai arī potenciālais karš varēja izjaukt brīvā tirgus savienību, tomēr Salvadora uzskatīja, ka jau tobrīd šī savienība ir tuvu sabrukumam un veiksme kaujas laukā varētu atjaunot valsts vadības prestižu.

Kara priekšvakarā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Incidenti, kas kalpoja par kara iemeslu un deva tam nosaukumu, norisinājās 1969. gada jūnijā. Šī mēneša laikā abu valstu futbola valstsvienībām bija jānospēlē divas spēles par iespēju cīnīties finālspēlēs par ceļa zīmi uz 1970. gada FIFA Pasaules kausu. Bija paredzētas divas spēles, bet gadījumā, ja katrā no tām uzvaru gūst viena no valstsvienībām, tad bija paredzēts rīkot trešo spēli. Pirmās sadursmes notika jau pirmās spēlēs laikā Tegusigalpā, bet pēc otrās spēles tie sasniedza jau draudošus apmērus. Pirmajā mačā bija uzvarējusi Hondurasa, bet otrajā Salvadora, un tādēļ tika rīkota arī trešā futbola spēle starp abu valstu komandām. Šajā pēdējā spēlē uzvarēja Hondurasas valstsvienība. Pēc šīs spēles Salvadorā tika piekauti Hondurasas spēlētāji un līdzjutēji, bet Hondurasā vietēji iedzīvotāji uzbruka slavadoriešiem. Abu valstu mēdījos valdīja histērija. 27. jūnijā Hondurasa pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Salvadoru, bet jau 14. jūlijā Salvadoras bruņotie spēki uzsāka uzbrukumu pret Hondurasu.

Karadarbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salvadoras gaisa spēki veica uzlidojumus pa mērķiem Hondurasas teritorijā, bet sauszemes spēki uzsāka virzīties uz priekš pretinieka teritorijā. Sākotnēji Salvadorai izdevās veiksmīgi attīstīt uzbrukuma un 15. jūlijā jau bija iebrukusi 8 kilometrus dziļumā, tomēr tās tālākais uzbrukums apstājās, jo tai trūka degvielas un munīcijas. Degvielas trūkums bija izskaidrojams ar to, ka pretinieka gaisa spēki ne tikai sakāva Salvadoras gaisa spēkus, bet arī veica uzlidojumus pa Hondurasas naftas un degvielas cauruļvadiem.

Jau nākamajā dienā pēc karadarbības sākuma Amerikas valstu organizācija sanāca uz ārkārtas sēdi, kurā aicināja izbeigt konfliktu un izvest salvadoriešu karaspēku no Hondurasas. Lai arī sākotnēji Salvadora pretojās šim aicinājuma, prasot reparācijas no Hondurasas, tomēr jau 18. jūlijā tā daļēji pārtrauca karadarbību, bet 20. jūlijā abas puses pilnībā izbeidza karadarbību savā starpā. Līdz pat 29. jūlijam Salvadora atteicās izvest savu karaspēku no okupētajām teritorijām, tomēr jau augustā tā to izdarīja, pakļaujoties Amerikas valstu organizācijas spiedienam un draudiem par iespējamajām sankcijām. Faktiski karadarbība norisinājās tikai 4 dienas, tomēr miera līgums starp Salvadoru un Hondurasu tika parakstīts tikai pēc 10 gadiem.[1]

Šis bija pēdējais karš, kura divas valsts savā starpā karoja ar lidmašīnām, kuras lidoja izmantojot propellerus. Gan Hondurasa, gan Salvadora izmantoja amerikāņu Otrā pasaules kara lidmašīnās.[2]

Kara sekas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāk kā 60 tūkstoši salvadorieši tika izdzīti vai bēga no Hondurasas, kas noveda pie ekonomiskās spriedzes Salvadorā. Pašā konfliktā aizgāja bojā vairāk kā 2000 cilvēki, no kuriem liela daļa bija civiliedzīvotāji.[2] Abu valstu robežas bija slēgtas, kas gan ietekmēja abu valstu ekonomiku, gan arī faktiski izjauca Centrālamerikas brīvā tirgus savienības pastāvēšanu. Salvadorā pēc kara vēlēšanās uzvarēja militāristi, tomēr tie nespēja risināt ekonomiskās problēmas valstī. Šo dažādo faktoru kombinācija un sekas noveda 1981. gadā pie pilsoņu kara Salvadorā.

Lai arī Salvadora uzvarējusi Haiti futbola komandu un nokļuva uz 1970. gada FIFA Pasaules kausu, tomēr tā visās spēlēs zaudēja paliekot sausā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]