Gājēju pāreja

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Cilvēki grasās šķērsot ielas gājēju pārejas vietā. Haifa, Izraēla

Gājēju pāreja (sarunvalodā nereti saukta arī par zebru) ir ar baltām svītrām un īpašu zīmi apzīmēta vieta uz ceļa, kuru drīkst šķērsot gājēji. Tās parasti tiek ierīkotas krustojumos, pie skolām un citās vietās. Autovadītājam ir jāapstājas, ja cilvēki gatavojas iet pāri gājēju pārejai, taču ir arī valstis, kurās autovadītājiem nav obligāti jāapstājas, piemēram, Azerbaidžānā.[nepieciešama atsauce]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais gājēju pārejas signāls tika izveidots 1868.gadā. Ideju par gājēju pāreju izdomāja dzelzsceļa inženieris Džons Pēks Knaits. Signāls sastāvēja no semafora rokas, kurā bija gāze, kas imitēja zaļo un sarkano gaismu. Semafora rokas kustināja policists. Taču 1869. janvārī, gāze noplūda un izraisīja sprādzienu, ievainojot policijas darbinieku. Piecus gadus vairs netika strādāts pie gājēju signāla.

Veidi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir diva veida gājēju pārējas — regulējamās un neregulējamās. Regulējamās gājēju pārejas regulē luksofors. Neregulējamās pārejas neregulē luksofors, tur autovadītājiem jādod priekšroka gājējiem.