Gāršas samtenis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gāršas samtenis
Lopinga achine (Scopoli, 1763)
Gāršas samtenis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Kārta Zvīņspārņi (Lepidoptera)
Dzimta Raibeņu dzimta (Nymphalidae)
Apakšdzimta Samteņu apakšdzimta (Satyrinae)
Cilts Palmu samteņu cilts (Elymniini)
Ģints Gāršas samteņi (Lopinga)
Suga Gāršas samtenis (L. achine)

Gāršas samtenis (Lopinga achine) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga. Lai arī kopumā gāršas samtenim ir plašs izplatības areāls, aptverot Eirāzijas mēreno joslu, tas ir reti novērojams tauriņš un tā galvenais izplatības areāls ir Centrāleiropa un Austrumeiropa.[1] Gāršas samteņa izplatība sākas Eiropas rietumos, bet tas nav sastopams Atlantijas okeāna krastā un Vidusjūras krastā, arī Spānijā tas, iespējams, mājo tikai Biskajas provincē. Ziemeļos izplatība sasniedz Somijas dienvidus, bet uz austrumiem pāri Centrālāzijas ziemeļu daļai līdz Korejai un Japānai.[1]

Latvijā gāršas samtenis ir sastopams visā teritorijā: vietām, reti, bet atsevišķās vietās visai bieži, piemērm, Ķemeros, Tērvetē un Vilcē.[2] To var novērot skrajmežos, mežmalās, gar ceļiem un stigām, galvenokārt jauktos mežos.[2] Gāršas samtenis ir īpaši aizsargājama tauriņu suga un ir iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā.[3]

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spārni ir brūni gan no virspuses, gan apakšpuses ar dekoratīvām actiņām

Gāršas samtenis ir vidēji liels dienas tauriņš, kura spārnu izplētums ir 42 - 52 mm.[4] Tā spārni gan no virspuses, gan apakšpuses ir brūni vai pelēkbrūni, ar dekoratīvām, samērā lielām, gredzenveida actiņām un gaišu maliņu. Virspusē gredzens ir dzeltens vai oranždzeltens ar melnu aci vidū. No apakšas aizmugurējo spārnu acis ir īpaši lielas un to vidū ir vēl balts punkts. Skaitā tās ir 5 - 6 uz katra spārna un izvietotas rindā gar spārnu malām. No apakšas gan uz priekšspārniem, gan aizmugurējiem spārniem ir arī krēmbalts laukums, kas atdala actiņas no pārējās spārnu daļas.[5] Kāpurs ir gaiši zaļš ar baltu garenjoslu katrā sānā ķermeņa apakšdaļā, arī uz muguras ir vairākas blāvas garenjoslas. Ķermeni un galvu sedz īss, rets matojums.[6]

Ekoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gāršas samteņi sastopami zāļainās, ar graudzālēm bagātās mežmalās līdz 1500 metriem virs jūras līmeņa.[6] Pieaugušiem tauriņiem barošanās ieradumi atkarībā no dzimuma ir atšķirīgi. Tēviņi barojas pa vienam vai nelielās grupās, izvēloties minerālvielām bagātas, mitras augsnes, izsīkušas, bet joprojām mitras upju gultnes, dubļus, arī augsni, kas piesūkusies ar kūts vircu. Mātītes ir tramīgākas un parasti uzturas pa vienai. Tās barojas ar laputu izdalījumiem uz augu lapām vai pumpuriem dažādos kokos.[6] Kāpuri barojas ar dažādām graudzālēm un grīšļiem, bet to iecienītīe augi var būt dažādi atkarībā no izplatības areāla. Piemēram, Zviedrijā 85% no barībai izvēlētajiem augiem ir kalnu grīšļi (Carex montana).[6]

Gāršas samteņu tauriņus lidojam var novērot jūnijā un jūlijā. Mātīte olas izdēj uz graudzāļu lapām, izvēloties noēnotas vietas zem krūmiem vai kokiem. Kāpuri izšķiļas jūlija vidū. Tie līdz rudenim barojas un tad ieņem piemērotu vietu, lai pārziemotu. Pavasarī, kad paliek silts, tie atmostas un atsāk baroties, iekūņojoties maija beigās.[6]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]