Gēza II Ārpāds
| Gēza II | |
| II. Géza magyar király | |
|
|
|
| Amatā 1141. gada 13. februārī — 1162. gada 31. maijā (kronēts 1141. gada 16. februārī) |
|
| Priekštecis | Bēla II |
|---|---|
| Pēctecis | Ištvāns III |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1130. gads Tolna, |
| Miršanas dati | 1162. gada 31. maijā |
| Apglabāts | Sēkešfehērvāra, |
| Dinastija | Ārpādu dinastija |
| Tēvs | Bēla II |
| Māte | Raškas Helēna |
| Dzīvesbiedrs (e) | Kijevas Eifrosinja |
| Bērni | 8 bērni, to skaitā: Ištvāns III Bēla III |
| Reliģija | katolisms |
Gēza II (ungāru: II. Géza magyar király, horvātu: Gejza II; dzimis 1130. gadā, miris 1162. gada 31. maijā) bija Ārpādu dinastijas Ungārijas un Horvātijas karalis no 1141. līdz 1162. gadam. Iesākumā, Gēzas II mazgadības dēļ, valdīja viņa māte Raškas Helēna un viņas brālis Belošs Vukanovičs. Valdīdams pats, Gēza kļuva par visai ietekmīgu karali, kurš aktīvi piedalījās valsts ārpolitikā.
Gēza bija Ungārijas karaļa Bēlas II un karalienes Raškas Helēnas vecākais dēls. Kronēts apmēram 11 gadu vecumā trīs dienas pēc tēva nāves. Uz Ungārijas troni pretendēja arī Boriss, karaļa Kālmāna I sievas dēls.
1146. gadā Gēza II sāka valdīt patstāvīgi, kad pesonīgi vadīja ungāru karaspēku cīņā pret troņa pretendentu Borisu, kas bija ieņēmis Požoņas pilsētu. Borisu atbalstīja Austrijas makgrāfs Heinrihs II, kuru Gēza sakāva 1146. gada 11. septembrī. Tajā pašā 1146. gadā Gēza apprecējās ar Kijevas lielkņaza Izjaslava Mstislaviča meitu Eifrosinju, laulībā piedzima 8 bērni.
1147. gadā cauri Ungārijai izgāja Otrā Krusta kara karotāji, vispirms vācieši Konrāda III vadībā, vēlāk franči Luija VII vadībā. Kijevas Krievzemē tikmēr notika cīņa starp Gēzas sievastēvu Izjaslavu Mstislaviču un Juriju Dolgorukiju. 1150. gadā Jurijs padzina Izjaslavu no Kijevas. Gēza iesaistījās cīņās, uzbrukdams Jurija Dolgorukija sabiedrotajam Galičas kņazam Vladimirko Volodarevičam. Krievzemē ungāri Izjaslava pusē karoja līdz pat Izjaslava nāvei 1154. gadā. Valdīšanas laikā Gēzas vadītie ungāri vairākkārt karoja arī ar Bizantiju.
1152. gadā Gēza par savu mantinieku iecēla savu dēlu Ištvānu. 1157. gadā pret Gēzu sazvērējās viņa jaunākais brālis, arī Ištvāns. Kad sazvērestība tika atklāta, karaļa brālis Ištvāns aizbēga uz imperatora Frīdriha I Barbarosas galmu. Palīdzot imperatoram ar karavīriem cīņā pret Milānu, Gēza panāca, ka Ištvāns bija spiests doties uz Bizantiju. 1159. gadā sazvērestību noorganizēja cits Gēzas brālis - Lāslo, kurš tāpat devās uz Konstantinopoli.
Gēza miris 1162. gadā.