Gūtmaņa ala

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gūtmaņa ala

Gūtmaņa ala ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Tā ir lielākā ala Baltijā — 18,8 m dziļa, 12 m plata, 10 m augsta (lielākā tilpuma ziņā (ap 500 m3), nevis dziļuma).[1] Atrodas Siguldā, Gaujas senielejas labā krasta nogāzē. No Gūtmaņa alas iztek neliels strautiņš, kas netālu no alas ietek Gaujā. Ala sākusi veidojusies pēcledus laikmetā pirms apmēram 10 000 gadu sufozijas procesu ietekmē, ūdeņiem iegraužoties Gaujas svītas devona smilšakmeņos (vidusdevona augšdaļa vai augšdevona apakšdaļa).

Teikas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No alas iztekošais avotiņš pēc kādas teikas, ir lībiešu virsaiša Rindauga sievas asaras. Vīrs neuzticīgo sievu licis ierakt dzīvu Gaujas krastā, un nelaimīgā sieva tur sirdsapziņas mokās tik gauži raudājusi, ka asaras izskalojušas plašu alu. Avotam līdz par šai dienai tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības.

Cita teika vēsta par to, kā celies alas nosaukums. Senos laikos alā dzīvojis kāds labs cilvēks un ārstējis ļaudis ar avota ūdeni, alas vārds cēlies no vācu „gut Mann”, kas tulkojumā nozīmē „labs vīrs”. Divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados ticis ierosināts mainīt alas nosaukumu, dēvējot to par Labvīra alu, taču šis ierosinājums nav guvis atsaucību.

Gūtmaņa ala ir sena kulta vieta un vēl līdz pat 19. gadsimta sākumam ļaudis šeit slepeni ziedojuši saviem elku dieviem. Tomēr visspilgtāk ļaužu atmiņās saglabājies stāsts par Turaidas Rozes – Maijas nelaimīgo mīlestību.

Tieši blakus Gūtmaņa alai atrodas nelielā Viktora ala, šo alu it kā esot izcirtis Viktors Heils savai līgavai Turaidas Rozei, lai viņa no turienes varētu lūkoties uz Siguldas pils dārziem, kur viņš strādājis.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]