Gaļēdāji

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas

Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.[1] Medījums var būt bezmugurkaulnieki, zivis, rāpuļi, putni un zīdītāji. Latīņu valodā gaļēdājs ir carnivora. Carne nozīmē gaļa, vorare - apēst.

Dzīvniekus, kas pārtiek tikai no gaļas, sauc par tipiskiem gaļēdājiem, bet tos, kas patērē arī augu izcelsmes barību, par fakultatīviem gaļēdājiem.[2] Arī visēdāji barojas gan ar gaļu, gan augu izcelsmes barību. Teorijā nepastāv skaidri definēta robeža starp fakultatīvu gaļēdāju un visēdāju, cik daudz proporcionāli jāpatērē augu izcelsmes barības, lai šāds dzīvnieks sauktos visēdājs vai fakultatīvais gaļēdājs.[3] Gaļēdājus, kas atrodas barības ķēdes pašā augšā, sauc par augstākā līmeņa plēsējiem. Augus, kas ķer un ēd kukaiņus, sauc par augiem gaļēdājiem. Līdzīgi sauc arī sēnes, kas ķer mikroskopiskus dzīvniekus. Tās ir sēnes gaļēdājas.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Venēras mušķērājs (Dionaea muscipula) - populārs augs gaļēdājs

Ar latīņu vārdu Carnivora tiek apzīmēta taksonomiskā vienība - plēsēju kārta, kas ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta. Šīs kārtas zinātniskais nosaukums var būt maldinošs. Ne visi plēsēju kārtas dzīvnieki ir tipiski gaļēdāji, daudzi no tiem ir visēdāji. Piemēram, lielākā daļa lāču ir visēdāji. Izņēmums ir lielā panda, kas gandrīz pārtiek tikai no augu izcelsmes barības un pēc būtības ir zālēdājs. Otrs lāču dzimtas izņēmums ir polārlācis, kas ir tipisks gaļēdājs. No plēsējiem visas kaķu dzimtas sugas, mājas kaķi ieskaitot, ir tipiski gaļēdāji. Dzīvnieku valstī (Animalia) bez plēsēju kārtas ( Carnivora) ir vēl ļoti daudzi citi dzīvnieki, kas ir tipiski gaļēdāji, kā arī daudzi augi un sēnes ir tipiski gaļēdāji.

Iedalījums pēc barības veida[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaļēdājus, kas pamatā barojas ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, sauc par kukaiņēdājiem. Tos, kas pamatā barojas ar zivīm, sauc par zivjēdājiem. Pirmie mugurkaulnieki, kas sāka dzīvot uz sauszemes pirms 400 miljoniem gadu, bija zivjēdāji. Nākamie evolūcijas gaitā radās kukaiņēdāji, bet pēdējie - plēsēji, kas barojas ar citiem mugurkaulniekiem.[4]

Iedalījums pēc patērētā gaļas daudzuma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaļēdājus mēdz iedalīt arī pēc tā, cik daudz gaļas tie proporcionāli patērē. Ja gaļēdājs ikdienā patērē līdz 70% gaļas, tad to sauc par hipergaļēdāju, ja 50-70%, tad par mezogaļēdāju, bet to, kas patērē mazāk nekā 30%, balansējot uz robežas, ka barībā tikpat kā netiek lietota gaļa, sauc par hipogaļēdāju.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asie ilkņi un spēcīgie žokļi ir tipiskas gaļēdāju pazīmes, attēlā Bengālijas tīģeris (Panthera tigris tigris)
Lai arī imperatorpingvīniem nav garu ilkņu un asu nagu, tie ir tipiski gaļēdāji
Visas haizivis ir tipiski gaļēdāji, attēlā pelēkā rifu haizivs (Carcharhinus amblyrhynchos)

Pastāv stereotips, ka gaļēdāji ir veikli mednieki, un par to galvenajām pazīmēm tiek uzskatītas tās, kas liecina par dzīvnieka spēju noķert un saplosīt medījumu (zobi un nagi ir vieni no galvenajiem zīdītāju - plēsēju ieročiem). Tomēr šīs pazīmes var arī maldināt. Daži gaļēdāji vispār nemedī, tikai pārtiek no citu plēsēju medījuma pārpalikumiem. Gaļēdājiem, salīdzinot ar citiem, ir samērā īsa gremošanas sistēma, jo pārstrādāt gaļu ir daudz vieglāk nekā celulozi, kas ir viena no augu sastāvdaļām. Daudziem dzīvniekiem, kas medī citus dzīvniekus, acis raugās tieši uz priekšu. Šāds acu novietojums uzlabo telpas dziļuma uztveri. Lielākai daļai plēsīgo zīdītāju ir šādas acis. Citiem gaļēdājiem, piemēram, krokodiliem acis novietotas galvas sānu plaknēs, jo tie medī no slēpņa, nevis medījumu vajājot.

Mūsdienās dzīvojošie dzīvnieki gaļēdāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zīdītāji

Rāpuļi un putni

Zivis un abinieki

Bezmugurkaulnieki

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nutrient Requirements: Carnivores. Duane E. Ullrey. Encyclopedia of Animal Science.
  2. Mammals: Carnivores. Duane E. Ullrey. Encyclopedia of Animal Science
  3. Mammals: Omnivores. Duane E. Ullrey. Encyclopedia of Animal Science.
  4. Rainforest collapse triggered Carboniferous tetrapod diversification in Euramerica