Gaļa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gaļas produkti

Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā. Uzturā visvairāk lieto liellopu, cūku, aitu, mājputnu, kā arī medījumu gaļu. Gaļas sastāvā var būt saistaudi un tā var saturēt kaulus. Pie gaļas mēdz pieskaitīt arī uzturā lietojamos dzīvnieku iekšējos orgānus (aknas, nieres, smadzenes, sirdi, plaušas, mēli), kā arī asinis.

Terminu "gaļa" dažkārt lieto pārnestā nozīmē ("lielgabalu gaļa").

Gaļas sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaļa ir viens no svarīgākajiem olbaltumvielu avotiem uzturā. Treknā gaļā ir arī daudz tauku, bet ogļhidrātu saturs gaļā ir niecīgs. Liesa gaļa satur 1–10% tauku un 19–23% olbaltumvielu, kā arī līdz 77% ūdens. Gaļas tauku uzturvērtība ir dažāda — vērtīgāki ir tauki, kas satur polinepiesātinātās taukskābes (piemēram, arahidonskābi). To ir vairāk cūku taukos, mazāk liellopu taukos. Vēl vairāk polinepiesātināto taukskābju satur putnu gaļa.

Gaļa satur daudz B grupas vitamīnu, kā arī svarīgus mikroelementusdzelzi, mangānu, varu, fosforu. Liellopu gaļa satur divreiz vairāk dzelzs nekā cūkgaļa.

Gaļas olbaltumvielas pieder pie praktiski pilnīgi (97%) sagremojamām. Izņēmums ir gaļas saistaudos esošais kolagēns un elastīns — kolagēnu gremošanas fermenti kuņģa skābajā vidē daļēji spēj sašķelt pēc gaļas termiskās apstrādes, bet elastīns vispār nav sagremojams.

Muskuļaudi satur 2–2,8% ekstraktvielu, kas nosaka gaļas specifisko garšu.

Ēdot nepareizi pagatavotu, glabātu vai invadētu dzīvnieka gaļu, var saslimt ar salmonelozi, trihinelozi un citām slimībām.

Gaļas izstrādājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie gaļas izstrādājumiem pieder no gaļas un subproduktiem ražoti pusfabrikāti, desas un gaļas konservi, kā arī sālīti un kūpināti gaļas produkti.

Pusfabrikāti ir paredzēti ātrai ēdienu gatavošanai. Tie pirms pārdošanas ir termiski apstrādāti vai samalti, piemēram, maltā gaļa. Pusfabrikātus, piemēram, pelmeņus un frikadeles, var sasaldēt.

Gaļas konservi tiek gatavoti hermētiski noslēgtās kārbās un ir paredzēti ilgstošai glabāšanai. Protams, gaļas konservus var gatavot, pievienojot gaļai arī augu valsts piedevas.

Sālīti un kūpināti gaļas izstrādājumi ir daļēji konservēti produkti.

Gaļas produktu un ēdienu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaļas patēriņš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vislielākais gaļas patēriņš uz vienu cilvēku gadā
Valsts Daudzums (kg)
Karogs: Luksemburga Luksemburga 136,7
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 122,8
Karogs: Austrālija Austrālija 122,7
Karogs: Jaunzēlande Jaunzēlande 116,8
Karogs: Spānija Spānija 111,6

Gaļas patēriņš katrā valstī var būt stipri atšķirīgs. Tas ir atkarīgs no sociālo, ekonomisko, politisko, reliģisko un ģeogrāfisko jautājumu ietekmes. Kopējais gaļas patēriņš pasaulē pieaug, kas izskaidrojams ar to, ka pieaug arī cilvēku skaits. Pēdējos četrdesmit gados gaļas patēriņš ir trīskāršojies.[1] Pēc 2004. gada datiem no patērētās gaļas aptuveni 38% bija cūkgaļa, 30% — putnu gaļa, 25% — liellopu gaļa, bet atlikušie 7% pārējo dzīvnieku gaļa, galvenokārt, aitas gaļa. Gaļas patēriņš uz vienu pasaules iedzīvotāju 2010. gadā vidēji bija 41,9 kg.[1] Industrializētajās valstīs gaļas patēriņš uz vienu cilvēku sasniedz pat 80 kg gadā.[1] Latvijā vidējais patēriņš ir 61 kg, Lietuvā — 77,6 kg, bet Igaunijā — 58,8 kg.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Z. Zariņš, L. Neimane (2009). Uztura mācība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 100. lpp., 237.–238. lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Global Meat Production and Consumption Continue to Rise (angliski). Worldwatch Institute. Atjaunināts: 2012-12-17.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]