Gabions

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nogāze nostiprināta ar gabioniem

Gabions — pīts karkass vai kaste piepildīta ar grunti, akmeņiem vai šķembām. Gabionus izmanto daudzos veidos, gan grunts nostiprināšanai nogāzēs, dambju, terašu veidošanai, gan militārām vajadzībām, aizsega radīšanai. Mūsdienās gabionu karkasus pin no cinkotām metāla stieplēm, bet tāpat var izmantot arī citus materiālus.

Visvairāk gabionus izmanto, lai pasargātu ūdenstilpņu krastus no erozijas. Ar gabioniem tiek veidotas plūdu barjeras, lai pasargātu atsevišķus objektus no ūdens straumes. Latvijā, piemēram, gabioni ir uzstādīti Pāvilostas jūrmalā, lai pasargātu krastu no izskalošanas. No gabioniem viegli var veidot dekoratīvas terases dārzos vai parkos.

Atšķirībā no vienkārša akmeņu bēruma, gabioniem ir vairākas priekšrocības. Tos var izveidot dažādās formās, tie paliek kompakti, pēc grunts nosēšanās vai ūdens iedarbības.

Gabionu izmantošana fortifikācijā

Viduslaikos gabionus izmantoja fortifikācijā, lielgabalu apkalpju aizsardzībai. Tos veidoja no apaļiem pītiem karkasiem, kuriem bija vaļēja apakša un augša, piepildot karkasus ar zemi vai smiltīm. Tukšos karkasus varēja viegli transportēt, īpaši, ja tos pagatavoja dažādu izmēru, lai tie ietilptu viens otrā.

Skat. arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hesco bastions