Gabriels Narutovičs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gabriels Narutovičs
Gabriel Narutowicz
Gabriel narutowicz.jpg
Polijas prezidents
Amatā
1922. gada 11. decembris — 1922. gada 16. decembris
Premjerministrs Juliāns Novaks, Vladislavs Sikorskis
Priekštecis Juzefs Pilsudskis ("valsts priekšnieks")
Pēctecis Staņislavs Vojcehovskis

Dzimšanas dati 1865. gada 17. martā
Telšu apriņķa Breviku muiža, Kauņas guberņa (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Miršanas dati 1922. gada 16. decembrī (57 gadu vecumā)
Varšava, Karogs: Polija Polija
Tautība lietuvietis
Profesija inženieris
Augstskola Cīrihes Tehniskā universitāte

Gabriels Narutovičs (poļu: Gabriel Narutowicz, lietuviešu: Gabrielius Narutavičius; dzimis 1865. gada 17. martā, miris 1922. gada 16. decembrī) bija lietuviešu cilmes poļu inženieris un valstsvīrs. Pirmais Polijas Republikas prezidents (1922).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1865. gada 17. martā Kauņas guberņas Telšu apriņķa Breviku muižā lietuviešu muižnieka Jona Narutaviča un viņa sievas Viktorijas, dzimušas Ščepkovskas, ģimenē. Viņa dzimtas sākotnējais uzvārds bijis Narutis, kas 15. gadsimtā nomainīts uz Narutovičs (Narutowicz).[1] Pēc 1863. gada sacelšanās apspiešanas viņa tēvs 1866. gadā cietumā mira un māte ar bērniem 1873. gadā pārcēlās uz Liepāju, kur Gabriels mācījās Liepājas Nikolaja ģimnāzijā. Studēja Pēterburgas Fizikas un Matemātiskas institūtā, pēc tam Cīrihes Tehniskajā universitātē (Eidgenössische Technische Hochschule Zürich) no 1887. līdz 1891. gadam. 1895. gada Gabriels Narutovičs ieguva Šveices pilsonību un vadīja dzelzceļa un vairāku hidroelektrostaciju būves. No 1908. gada viņš bija Cīrihes Tehniskās universitātes profesors. Pirmā pasaules kara laikā līdzdarbojās palīdzības komitejā poļu bēgļu atbalstam.

Pēc Polijas neatkarības atgūšanas Juzefs Pilsudskis G. Narutoviču uzaicināja pildīt Polijas Republikas sabiedrisko darbu ministra (1920-1921) un ārlietu (1922) ministra pienākumus. 1922. gada 9. decembrī Polijas Seims Narutoviču ievēlēja par Polijas Republikas pirmo prezidentu ar kreiso, centristu, zemnieku un minoritāšu partiju atbalstu. Tas izraisīja protestus no labējo nometnes, jo prezidents tika ievēlēts ar ebreju partiju atbalstu. 1922. gada 11. decembrī Narutovičs tika inaugurēts par Polijas prezidentu, bet jau 1922. gada 16. decembrī, apmeklējot mākslas izstādi Varšavā, Narutoviču nošāva. Viņa slepkava bija antisemītiski noskaņotais gleznotājs, mākslas profesors un kritiķis Eligiušs Ņevjadomskis (Eligiusz Niewiadomski), kuram tika piespriests nāvessods.

G. Narutoviča brālis Staņislavs (Stanislovas Narutavičius) bija viens no Lietuvas neatkarības deklarācijas parakstītājiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
Juzefs Pilsudskis
Polijas prezidents
1922
Pēctecis:
Staņislavs Vojcehovskis