Gadalaiki (dzejolis)

Gadalaiki
Donelaiša „Gadalaiku” rokraksta sākuma — „Pavasara prieku” daļas — pirmās trīs lapas Donelaiša memoriālajā muzejā Čistije Prudos, Kaļiņingradas apgabalā.
Autors	Kristijons Donelaitis
Oriģinālais nosaukums	Metai
Ilustrators	V. Jurkūns (1963. gada tulkojumam)
Valoda	lietuviešu
Izdevējs	Latvijas Valsts izdevniecība (1963. gada tulkojumam) Madris (2006. gada tulkojumam)
Izdota	1818
Izdota latviski	1822 (fragmenti) 1942 (pilnā apmērā)
Tulkotājs	Paulis Kalve
Lappuses	118 (1963. gada tulkojumam) 293 (2006. gada tulkojumam)
ISBN	978-9-98-431325-2

„Gadalaiki” (lietuviešu: Metai) ir Prūsijas lietuviešu dzejnieka Kristijona Donelaiša no 1765. līdz 1775. gadam sarakstīts dzejolis lietuviešu valodā. Pirmais zināmais lietuviski sarakstītais daiļdarbs. Tas tiek uzskatīts par vienu no agrīnās lietuviešu literatūras meistardarbiem. Donelaiša „Gadalaiku” rokrakstus 1818. gadā, 38 gadus pēc Donelaiša nāves, publicēja Ludvigs Rēza kurš dzejoli pārtulkoja arī vāciski, dodot tam nosaukumu Das Jahr in Vier Gesaengen (no vācu valodas — 'Gads četrās dziesmās') un izvēloties dzejoļa daļu izkārtojumu.

Saturs

Dzejolis sarakstīts lietuviešu valodas rietumaukštaišu dienvidu izloksnē ar atsevišķām ziemeļu izloksnes iezīmēm. Dzejolim pavisam ir 3517 rindas, kas sadalītas 4 daļās, katru veltot savam gadalaikam — „Pavasara prieki” (Pavasario linksmybės), „Vasaras darbi” (Vasaros darbai), „Rudens labumi” (Rudenio gėrybės) un „Ziemas rūpes” (Žiemos rūpesčiai). Dzejolis iesākas ar heksametru:

Lietuviski	Pauļa Kalves atdzejojums latviski
Jau saulelė vėl atkopdama budino svietą Ir žiemos šaltos trūsus pargriaudama juokės. Šalčių pramonės su ledais sugaišti pagavo, Ir putodams sniegs visur į nieką pavirto.	Saule jau atkal kāpj augstāk un mudina pasauli mosties, Visu, ko uzcēla ziema ar salu, tā smiedamās sagrauj. Aukstuma cietokšņi stiprie un ledus it nemanot pazūd. Putās pārvēršas sniegs un pēc brīža nekur vairs nav redzams.

Dzejolī aprakstīta 18. gadsimta vidus Prūsijas lauku lietuviešu zemnieku dzīve un paražas gada ritumā. Donelaiša izmantotajai leksikai raksturīgs vienkāršums, tomēr daudz lietoti arī dažādi tēlaini darbības vārdi, pārnestas nozīmes (piemēram, košti, lakti — ‘lakt’, drožti — ‘drāzt, ar nozīmi „sist”)’, izteiksmīgi raksturojumi (didpilvis, ponpalaikis, slunkius, utėlius) un frazeoloģismi (akis užpilti — ‘aizliet acis’, iškelti nosį — ‘pacelt degunu gaisā’, ubagais eiti — ‘iet ubagos’ u.c.).

Tulkojumi

Pauļa Kalves dzejoļa atdzejojuma 1963. gada izdevuma vāks (ilustrējis V. Jurkūns)

Mūsdienās Donelaiša „Gadalaiki” pārtulkoti latviešu, vācu, krievu, angļu, baltkrievu, gruzīnu, poļu, čehu, ungāru u.c. valodās. Pirmos „Gadalaiku” fragmentus jau 1821. gadā no tulkojuma vācu valodā latviski atdzejoja mācītājs Kārlis Frīdrihs Vatsons, bet 1822. gadā tie ar nosaukumu „Gada jaukums. Zemnieku dziesma” izdoti kalendārā „Veca un jauna laika grāmata uz to 1822. gadu”. Tas ir pirmais zināmais kāda lietuviešu darba tulkojums latviešu valodā.

Pēc tam atsevišķus dzejoļa fragmentus atdzejoja arī Kārlis Kundziņš, Rainis, Edgars Baumans, Sudrabu Edžus, Jānis Jaunsudrabiņš, Emīlija Prūsa, Emīls Skujenieks un Jānis Sudrabkalns, bet pirmais, kurš dzejoli atdzejoja pilnībā, bija Paulis Kalve. Viņa atdzejojumu 1942. gadā pirmoreiz publicēja periodikā, bet 1963. gadā izdeva grāmatā.