Gaišzilā krāšņspāre
| Gaišzilā krāšņspāre Coenagrion puella (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Spāru kārta (Odonata) |
| Apakškārta | Vienādspārnu spāres (Zygoptera) |
| Dzimta | Krāšņspāru dzimta (Coenagrionidae) |
| Apakšdzimta | Krāšņspāru apakšdzimta (Coenagrioninae) |
| Ģints | Krāšņspāres (Coenagrion) |
| Suga | Gaišzilā krāšņspāre (Coenagrion puella) |
 Gaišzilā krāšņspāre Vikikrātuvē | |
Gaišzilā krāšņspāre (Coenagrion puella) ir krāšņspāru dzimtas (Coenagrionidae) suga, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera). Eiropā tā ir plaši izplatīta krāšņspāre, kas pie dažādām ūdenstilpēm ļoti bieži sastopama arī Latvijā.
Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gaišzilā krāšņspāre ir neliela auguma spāre, tās ķermenis ir smalks un slaids. Ķermeņa garums ir 30—36 mm, spārnu plētums apmēram 41 mm. To lielās fasetacis ir novietotas tālu viena no otras, ar plašu atstarpi.[1]
Tēviņa galva, acis un ķermenis ir gaiši zils ar melniem rakstiem. Katrs ķermeņa segments atdalīts ar šauru, melnu joslu. Uz vēdera otrā posma ir melns "U" veida zīmējums,[2] kas nesaskaras ar atdalošo melno josliņu.[3] No trešā līdz piektajam segmentam melnā josla ir šaurāka, tad sestajam segmentam melnā josla ir platāka, bet septītais segments ir gandrīz melns, ar šauru zilu josliņu. Astotais un devītais segments ir gaiši zili, kas asi kontrastē ar blakus segmentiem. Augšpusē uz devītā segmenta paša gala ir neliels, melns plankumiņš.[3]
Mātītes melnie raksti ir līdzīgi tēviņa rakstiem, bet tās ķermenis var būt pelēkzaļš, zaļš vai zilizaļš. Melnās joslas ir platas un dominējošas, bet krāsainās šauras.[4]
Kāpurs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gaišzilās krāšņspāres kāpurs var būt dažādos toņos no brūna līdz zaļam ar brūniem spārnu aizmetņiem. Uz katras kājas augšējā posma divas tumši brūnas joslas.[4] Kāpurs dzīvo zem ūdens 1—2 gadus. Ziemeļos to attīstība ir lēnāka.[4]
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gaišzilās krāšņspāres parasti uzturas augu tuvumā, kas aug gar ūdenstilpes krastiem, un reti lido virs atklāta ūdens klajuma. Visbiežāk tās var novērot jūnijā un jūlijā. Ik pa laikam var novērot sapārojoties pieaugušos indivīdus.
Pārošanās laikā, lai arī šī suga kopumā nav īpaši teritoriāla, svešie tēviņi tiek padzīti. Gaišzilās krāšņspāres paliek saķērušās kopā arī pēc sapārošanās. Kamēr mātīte dēj olas, tēviņš, joprojām pieķēries mātītei, ieņem vertikālu pozīciju un sargā mātīti, uzmanot apkārtni no ienaidniekiem.[4] Pēc izlīšanas no kāpura ādas gaišzilās krāšņspāres dzīvo 5—6 dienas.[4]
Gaišzilā krāšņspāre Latvijā rada maz pēcnācēju, jo inficēta ar lielu skaitu ektoparazītu. Toties pēcnācēji ir lielāki pēc izmēra. Tādā veidā mātīte kompensē samazināto pēcnācēju skaitu, radot kvalitatīvāku reproduktīvo iznākumu.[5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Coenagrion puella (Linnaeus, 1758)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. martā. Skatīts: 2012. gada 12. februārī.
- ↑ Gaišzilā krāšņspāre
- ↑ 3,0 3,1 «Coenagrion puella». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 12. februārī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Azure Damselfly
- ↑ Starppaudžu imunoloģiskās sagatavošanās pētījumi kukaiņiem
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gaišzilā krāšņspāre |
- Visual Studio: Gaišzilā krāšņspāre[novecojusi saite]
- Gaišzilā krāšņspāre (foto)
- Azure Damselfly (Coenagrion puella)
- Animal Photo Album: Azure Damselfly Arhivēts 2011. gada 14. decembrī, Wayback Machine vietnē.