Gaismas pils

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dziesmas "Gaismas pils" sākuma notis.
Šis raksts ir par Jāzepa Vītola kora dziesmu. Par ēku skatīt rakstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka.

Gaismas pils ir latviešu kora dziesma. Tās mūziku sarakstījis Jāzeps Vītols, bet vārdu autors ir Auseklis. Tā ir dziesma, kas visvairāk reižu tikusi iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā.

Dziesma ir E minorā, 4/4 taktsmērā. Tā sacerēta piecbalsīgam jauktajam korim ar balsu dalījumu: soprāni, alti, tenori, basi I, basi II.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesmas teksts ņemts no Ausekļa dzejoļa "Kurzemes teika", taču divi panti no tā svītroti. Dzejolim mūziku jau agrāk bija komponējis Baumaņu Kārlis (krājumā “Dziesmu vītols”, 1877).

Vītola "Gaismas pils" ir uzrakstīta 1899. gadā un tās pirmatskaņojums notika Rīgas Latviešu dziedāšanas biedrības kora koncertā Rīgas Riteņbraucēju dārzā 1900. gada vasarā. Dziesmu svētku kopkorī "Gaismas pils" kopš 1910. gada V Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem ir skanējusi sešpadsmit reižu.

To nedziedāja tikai Padomju Latvijas 1960., 1965. un 1977. gada dziesmusvētkos. 1985. gadā īsi pirms svētkiem dziesma tika svītrota no programmas, taču XIX Dziesmu svētku noslēgumā, pēc kultūras ministra Vladimira Kaupuža atvadvārdiem, kopkoris izsauca publikā sēdošo Haraldu Medni, kas tomēr nodiriģēja "Gaismas pili". Reizēm šo notikumu uzskata par Trešās atmodas sākumu.[1][2]

Dziesmas vārdi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemīte, Dievzemīte,
Brīvas tautas auklētāj'.
Kur palika sirmie dievi,
Brīvie tautas dēliņi,
Jā, tautas dēliņi.

Tie līgoja vecos laikos
Gaismas kalna galotnē.
Visapkārt egļu meži,
Vidū gaiša tautas pils.

[Zelta stabiem, zītar' jumtu,
Sidrabotiem pamatiem.
To negāza gaisa vētras,

Kara viļņu bangojums.] * [3]

Asiņainas dienas ausa
Tēvu zemes ielejā;
Vergu valgā tauta nāca,
Nāvē krita varoņi.

Ātri grima, ātri zuda
Gaismas kalna staltā pils.
Tur guļ mūsu tēvu dievi,
Tautas gara greznumi.

Sirmajam(i) ozolam(i)
Pēdīgajo ziedu dod:
Tas slēpj svētu piles vārdu
Dziļās siržu rētiņās,

Jā, siržu rētiņās

Ja kas vārdu uzminētu,
Augšām celtos vecā pils,
Tālu laistu tautas slavu,
Gaismas starus margodam'!

[Zilā gaisā plivinātos
Sarkan balti karogi,
Dobji, dobji atskanētu
Sirmo garu daiņojums.] *

Tautas dēli uzminēja
Sen aizmirstu svētumu:
Gaismu sauca, Gaisma ausa!

Augšām cēlās Gaismas pils![4][5][6]

* - Šie divi pantiņi nav iekļauti dziesmas tekstā, bet tie ir atrodami oriģinālajā Ausekļa dzejolī.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas kultūras kanons
  2. Haralda Medņa diriģētā "Gaismas pils" 1985. gada Dziesmusvētkos (LTV.LV ieraksts)
  3. M. Milzere, L. Silova, D. Štokmane, A. Vanaga, A.Vēvers, I. Vīduša. Literatūra 7. klasei, 165. lpp.
  4. Musica Baltica 2002, Noslēguma Koncerts. Dziesmas jauktajam korim, 170. lpp.
  5. www.vietas.lv
  6. www.dziesmas.lv

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]