Galindi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltu tautu, tostarp arī galindu (rietumgalindu), aptuveni apdzīvotā teritorija ap 13. gadsimta sākumu.

Termins galindi apzīmē divas jau izmirušas baltu tautas. Visbiežāk par šo terminu lieto saistībā ar Rietumu galindiem, kuri dzīvoja Prūsijas dienvidaustrumos, bet dažkārt par galindiem uzskata arī tagadējās Maskavas teritorijā kādreiz dzīvojušu cilti, ko dēvē par Austrumu galindiem.[1]

Tautas nosaukums galindi ir cēlies no baltu vārda galas (gals), atsaucoties uz faktu, ka galindi dzīvoja vistālāk uz rietumiem un vistālāk uz austrumiem kā jebkura cita baltu cilts.

Rietumu galindi dzīvojuši uz dienvidiem no senprūšiem un uz rietumiem no lietuviešiem gar Vislas vidusteci un tās labā krasta pieteku Narevu. Rietumu galindu robežas rietumos un ziemeļos bijušas Neidenburga, Allenburga, Vartenburga un Rostenburga, austrumos tās sniegušās līdz Spirdinta ezeram un dienvidos iespiedušās labu gabalu tagadējā Mazovijā. Rietumu galindi vēsturē minēti agrāk par visām baltu ciltīm. Viņus piemin jau grieķu vēsturnieks Ptolemajs ap mūsu ēras 150. gadu. Rietumu galindi gāja bojā cīņās pret vāciešiem un poļiem. Viņu vietā no 11. gadsimta dzīvo poļi.

Austrumu galindi jeb goļadi (krievu: голядь) minēti Hipatija krievu hronikā (1038. un 1147. g.) un dzīvojuši starp Okas labā krasta pieteku Upu un kreisā krasta pietekām Protvu un Ugru, vēlāko Smoļenskas, Kalugas un Maskavas apgabalu teritorijā. Austrumu galindi dzīvojuši starp seno krievu cilti vjatièiem, vēlāk pārkrievojušies. Austrumu galindu pēdas ir meklējamas vienīgi Smoļenskas, Kalugas un Maskavas apgabalu vietvārdos, no baltiem aizgūtos vārdos mordviešu un mariešu valodās un vietējā krievu izloksnē.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]