Gallery Park Hotel
Koordinātas: 56°57′20″N 24°06′35″E / 56.9554374°N 24.1097188°E
| Fengera nams, Grauda nams Viesnīca "Gallery Park Hotel & SPA" | |
|---|---|
| Pamatinformācija | |
| Valsts |  Latvija, Rīga
|
| Adrese | Krišjāņa Valdemāra iela 7, LV-1010 |
| Apkaime | Centrs |
| Pamatakmens | 1875 |
| Atvērts | 2009 |
| Pielietojums | Pieczvaigžņu viesnīca |
| Ārējā saite | galleryparkhotel |
Gallery Park Hotel & SPA ir pieczvaigžņu viesnīca Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 7. Ēka, pēc tirgotāja Johana Joahima Fengera pasūtījuma, ir celta 1875. gadā un tās arhitekts bija M. Holstam, kurš ēku projektēja kā klasicisma stilā ieturētu savrupmāju.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viesnīcas ēka celta 1875. gadā, kad tirgotājs Johans Joahims Fengers pasūtīja arhitektam M. Holstam savrupmājas projektu klasicisma stilā savai ģimenei. Pēc gada tirgotājs nolīga R. Pflūgu, kurš izstrādāja verandas, balustrādes un zirgu staļļu projektu. 1892. gadā vēl viena tā laika slavenība — arhitekts K. Felsko — pie jau uzbūvētā nama pievienoja portālu ar kariatīdēm.
Vēlāk šis nams piederēja Vilhelma Leopolda Hartmaņa un viņa sievas Johannas Marijas, dzimušas Fengeres, ģimenei. Vilhelms Hartmanis bija eļļas ražošanas manufaktūras W. Hartmann (Vecā Jelgavas ielā 21/23) dibinātājs un īpašnieks. Kopā ar šo namu viņa sieva no tēva bija mantojusi arī ar tumšzaļu zīdu iztapsētu karieti. Šajā karietē, kas apkatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Johanna Marija ceļojusi uz Parīzi un atpakaļ.
No 1937. gada šajā namā izvietojās Friča Grauda kuģniecības sabiedrība (angļu: F. Grauds Shipping Company Ltd.), bet pēc Latvijas okupācijas nams pārgāja Padomju Armijas īpašumā, un tur atradās Baltijas Kara apgabala Politiskā nodaļa. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Graudu ģimene ēku atguva savā īpašumā, ko 1996. gadā par 676 tūkstošiem latu pārdeva ar investīciju kompāniju New Century Holdings saistītajam Vladimiram Levinam.[1] Pēc restaurācijas pabeigšanas 2006. gada ēkā atrodas viesnīca Gallery Park Hotel.
Interjeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Koka paneļi uz foajē un reģistratūras sienām un griestiem ir saglabājušies no nama uzcelšanas laika un ir profesionāli restaurēti. Viesnīcas reģistratūrā ir ar zaļu ādu apdarināta ozolkoka mēbeļu garnitūra ar kokgriezumiem. Tā 19. gadsimta beigās izgatavota pazīstamajā Šmita darbnīcā Krievijā, kura bija pagodināta ar nosaukumu "Viņa Imperatora Augstības piegādātājs".
Šeit atrodas arī divus metrus augsti grīdas lukturi, izlieti Francijā vairāk nekā pirms gadsimta un nokrāsoti Parīzes Aleksanda III tilta tonī. Pirmajā stāvā izvietotajā vinotēkā uzstādīts durvju komplekts, nopirkts izsolē Francijā. Durvju komplekta izgatavošanas gads ir tieši tāds pats, kā pašai ēkai (1875. gadā). Unikālā rakstainā oderēta grīda vinotēkā ir vienīgais šāds līdz mūsdienām saglabājies paraugs, kas 19. gadsimtā bija ļoti raksturīgs Rīgai.
Ievērības cienīgi ir 19. gadsimta pirmās puses spogulis psyche stilā (ar kustīgu rāmi) un klavieres. Lielākajā daļā istabu dominē Napoleona III stils, ko restaurējuši Eiropas dizaineri. Pat reģistratūrā, foajē un viesu numuros izklātajiem persiešu tepiķiem ir vairāk nekā simts gadu.
Hoteļa SPA centra apdarē, kas veidota pēc itāliešu arhitekta Džanluidži Landoni projekta, ir izmantotas mozaīku plāksnes un Itālijas dabiskais akmens, bet halli rotā uzņēmuma Bisazza mozaīkas panno.
Fasāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nama fasāde ir neoklasicisma stilā ar balkoniem, kas iziet uz trīs pusēm: Kr. Valdemāra ielu (Latvijas Mākslas muzeju un Mākslas akadēmiju), Kalpaka bulvāri (Kronvalda parku) un viesnīcas pagalmu ar dārzu. 1892. gadā ēkai no Kr. Valdemāra ielas puses tika piebūvēts portāls ar kariatīdēm. Bijušā zirgu staļļa ēkai saglabājušies zirgu galvu bareljefi. Pašlaik zem šīs kādreizējā zirgu staļļa celtnes atrodas pazemes autostāvvieta ar automašīnu liftu. Agrāk šīs ēkas kartušā no Kalpaka bulvāra puses, ko notur divi kupidoni, bija redzams burts "F", nama īpašnieku Fengeru uzvārda pirmais burts, bet tagad šo kartušu rotā burts "E", kam acīmredzot ir saistība ar pašreizējiem viesnīcas īpašniekiem.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Aizmirstais kuģniecības magnāts Arhivēts 2016. gada 31. augustā, Wayback Machine vietnē., Arvīds Deģis, Maija Goluboviča speciāli Forbes Latvija 2016. gada 23. jūnijā