Gallija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras.
1. gadsimta p.m.ē. karte, kurā parādītas Ķeltu apmetņu teritorijas.

Gallija (latīņu: Gallia) senatnē bija reģions Rietumeiropā, tagadējās Itālijas, Francijas, Beļģijas un Rietumšveices teritorijās, kā arī daļa no Nīderlandes un Vācijas rietumu daļas Reinas kreisā krasta pusē. No 6. gadsimta p.m.ē.[1] Gallijas teritorijā pamatā dzīvoja galli.

Tā kā Gallijas teritoriju nepārtraukti centās iekarot un sadalīt, un arī paši galli bija kareivīgas ciltis, tad dažādos laikos pastāvēja dažādi Gallijas teritorijas nosaukumi un iedalījumi.

Aptuveni no 220. gada p.m.ē. Cizalpijas Gallijas teritorija bija pakļauta Roma impērijai un pārveidota par Romas provinci.

58.-51. gados p.m.ē. Jūlijs Cēzars iekaroja Transalpijas Gallijas teritoriju, bet 54. gadā p.m.ē.[nepieciešama atsauce] tika izveidotas četras provinces: Gallia Narbonensis (mūsdienu Francijas dienvidi), Gallia Aquitania (mūsdienu Francijas dienvidrietumos), Gallia Belgica (mūsdienu Francijas ziemeļos, Beļģijas, Nīderlandes teritorijās, Vācijas teritorijās uz rietumiem no Reinas) un Gallia Celtica (mūsdienu Francijas centrālajā daļā, ziemeļu, rietumu un arī austrumu apgabalos). Vēlāk dalījums mainījās — daļā no Gallia Celtica tika pārveidota par Lugdunesis Gallia.

Sākot ar 5. gadsimtu m.ē. Gallijas teritoriju nepārtraukti iekaroja ģermāņu ciltis un jau 5. gadsimtā m.ē. tika iekļauta franku valsts teritorijā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (angliski) History of France: Prehistory to Roman. History World. Atjaunināts: 2011-04-14.