Gallija
Vikipēdijas raksts
Par Galliju (latīņu: Gallia) senatnē sauca reģionu Rietumeiropā tagadējās Itālijas, Francijas, Beļģijas, rietum - Šveices, daļu no Nīderlandes un Vācijas reitumu Reinas krasta pusē. No 6.gadsimta p.m.ē. Gallijas teritorijā pamatā dzīvoja Galli.
Tā kā Gallijas teritoriju nepārtraukti centās iekarot un sadalīt un arī paši Galli bija kareivīga tauta, tad dažādos laikos pastāvēja dažādi Gallijas teritorijas nosaukumi un iedalījumi.
- Starp Po upi Itālijā un Alpiem (Cizalpijas Gallija)
- Starp Alpiem, Vidusjūru, Pirienejiem, Atlantijas okeānu (Transalpu Gallija - latīņu: Gallia transalpina).
Aptuveni no 220 p.m.ē. Cizalpijas Gallijas teritorija bija pakļauta Roma impērijai un pārveidota par Romas provinci.
58-51 gados p.m.ē. kad Jūlijs Cēzars iekaro Transalpijas Gallijas teritoriju, 54.gadā p.m.ē. tiek izveidotas četras provinces Gallia Narbonensis (mūsdienu Francijas dienvidi), Gallia Aquitania (mūsdienu Francijas dienvidrietumos), Gallia Belgica (mūsdienu Francijas ziemeļos, Beļģijas, Nīderlandes teritorijās, Vācijas teritorijās uz rietumiem no Reinas), Gallia Celtica (mūsdienu Francijas centrālajā daļā, ziemeļu, rietumu un arī austrumu apgabalos). Vēlāk dalījums mainījās, daļā Gallia Celtica izveidojās Lugdunesis Gallia.
Sākot ar 5. gadsimtu m.ē. Gallijas teritoriju nepārtraukti iekaroja ģermāņu ciltis un jau 5. gadsimtā m.ē. tika iekļauta Franku valsts teritorijā.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
