Galvenās secības zvaigzne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā

Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas. Šo diagrammu 1910. gadā neatkarīgi viens no otra izveidoja holandiešu astronoms Einārs Hercšprungs un amerikāņu astronoms Henrijs Noriss Rasels. Šīs zvaigznes mēdz saukt arī par pundurzvaigznēm.

Galvenās secības zvaigznēm ir atšķirīga masa, starjauda un temperatūra, taču visām galvenais enerģijas avots ir kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā. Šajā zvaigznes dzīves posma laikā tās novietojums uz galvenās secības joslas nosaka vispirms tās masu, bet tik pat labi arī tās ķīmisko sastāvu un citus faktorus. Visas galvenās secības zvaigznes atrodas hidrostatiskajā līdzsvarā, tas ir, termiskais spiediens karstajā kodolā ir sabalansēts ar pārējās masas spiedienu uz to. Spēcīgā enerģijas ķēdes reakcijas pakāpes ātruma atkarība zvaigznes kodolā palīdz noturēt šo līdzsvaru starp temperatūru un spiedienu.