Gandamakas miera līgums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Muhammeds Jakubs (vidū) un Luijs Kavanjari (otrais no kreisās) Gandamakas miera līguma parakstīšanas laikā

Ar Gandamakas miera līgumu 1879. gadā noslēdzās Otrā angļu-afgāņu kara (1878. - 1880. gads) pirmā fāze. Saskaņā ar šo līgumu, Afganistāna nodeva Britu impērijas valdījumā dažas stratēģiski svarīgas teritorijas, tādējādi izvairoties no vispārējas valsts okupācijas. Līgumu 1879. gada 26. maijā netālu no Gandamakas ciema Austrumafganistānā parakstīja valdnieks Muhammeds Jakubs no afgāņu puses un Luijs Kavanjari no Britu Indijas valdības puses. Vairums vēsturnieku ir vienisprātis, ka šis līgums ievadīja Otrā angļu-afgāņu kara otro fāzi.

Notikumu attīstība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1878. gada 21. novembrī Afganistānā iebruka ap 33 500[1] vīru liels britu karaspēks, sākot Otro angļu-afgāņu karu. Afgāņu valdnieks Šers Ali, nespēdams nokomplektēt vērā ņemamu afgāņu armiju, bēga uz Afganistānas ziemeļiem, censdamies iegūt krievu atbalstu. To nesaņēmis, viņš 1879. gada februārī mira. Kabulas tronī kāpa Šera Ali dēls - Muhammeds Jakubs, ko viņš iepriekš bija turējis cietumā.[2] Visu ziemu un pavasari afgāņi izcīnīja nežēlīgu partizānu karu, taču nespēja ilgstoši pretoties tehniski un militāri pārākajai britu armijai.

Pavasarī britu diplomātiskā korpusa virsnieks Luijs Kavanjari uzaicinaja Muhammedu Jakubu tikties Gandamakā, kur 26. maijā viņš parakstīja afgāņus pazemojošo Gandamakas miera līgumu, ar kuru Muhammeds Jakubs praktiski kļuva par Britu impērijas vasali.[3]

Līguma nosacījumi un tā rezultāti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar šo miera līgumu Viņa Augstība Afganistānas Emīrs un viņa padotie apņemas izsludināt amnestiju un attaisnot visus savus pavalstniekus, kuri kara laikā sadarbojušies ar britu karaspēku, kā arī garantēt visu šo personu, neatkarīgi no viņu statusa, aizardzību pret sodu vai vajāšanu šajā sakarā.

Viņa Augstība Afganistānas Emīrs un viņa padotie apņemas Afganistānas sakarus ar citām valstīm veidot saskaņā ar Britu valdības padomiem un interesēm. Viņa Augstība Emīrs neslēgs nekādas vienošanās ar citām valstīm un neuzsāks karu pret tām bez Britu valdības piekrišanas. Ar šādiem nosacījumiem Britu valdība atbalstīs Emīru pret jebkuru citas valsts agresiju ar naudu, ieročiem vai kareivjiem pēc Britu valdības ieskatiem. Britu kareivji varēs jebkurā laikā ienākt Afganistānas teritorijā, lai atvairītu citas valsts agresiju. Tiklīdz to uzdevums būs izpildīts, tie pēc iespējas ātrāk atgriezīsies savās bāzes Britu impērijas teritorijā.

Gandamakas miera līguma pirmā daļa

Saskaņā ar līguma nosacījumiem, afgāņi nodeva britiem Pišīnas, Sibi un Kurramas ielejas, kā arī Haiberas pāreju. Briti arī ieguva kontroli pār Afganistānas ārpolitiku un tiesības uzturēt Kabulā pastāvīgu misiju. Par to afgāņiem apsolīja 60 000 mārciņu gadā un atbalstu pret jebkuru ārēju agresoru.[4]

1879. gada 24. jūlijā sers Luijs Kavanjari (pēc diplomātiskajiem sasniegumiem Gandamakā viņš tika iecelts bruņinieku kārtā) kā britu misijas pārstāvis ieradās Kabulā, bet 3. septembrī misiju iznīcināja afgāņu karaspēka vīri, kas sadumpojās pēc tam, kad Muhammeds Jakubs nebija tiem izmaksājis četru mēnešu algu.[5] Tas izsauca jaunu britu armijas iebrukumu Afganistānā, kas turpinājās līdz 1880. gada rudenim, kad briti no valsts atkāpās, par Afganistānas valdnieku atzīstot vienu no afgāņu līderiem Abduru Rahmanu. Abdurs Rahmans atzina Gandamakas miera līguma nosacījumus, ar izņēmumu, ka britu misijas vadītājam un pārējiem tās locekļiem jābūt Indijas musulmaņiem.[6]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 244.lpp
  2. Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 245.lpp
  3. D. P. Singhal. India and Afghanistan: A Study in Diplomatic Relations, 1876-1907, New Delhi, 1982, 45. lpp
  4. Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 246.lpp
  5. Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 248.lpp
  6. British Library

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]