Garšas pastiprinātāji
Garšas pastiprinātāji ir pārtikas piedevas, ko pievieno pārtikas sākotnējās garšas pastiprināšanai un pārveidošanai. No garšvielām tie atšķiras ar to, ka nepiešķir savu garšu, bet gan izmaina to, kā tiek uztverta jau pārtikas esošā garša. Visvairāk izmantotie garšas pastiprinātāji ir glutamīnskābe, guanilskābe un to sāļi (E620—E629), kas stimulē garšas receptorus, pastiprinot garšas sajūtu.[1]
Nelielos daudzumus glutamīnskābe un glutamāti ir dabīgi atrodami svaigos augļos, dārzeņos, gaļā un citur, bet guanilskābe un guanilāti salīdzinoši daudz ir sēnēs.[1]
Izmantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pārtikas rūpniecībā garšas pastiprinātājus izmanto dažādu ēdienu ražošanā — kulinārijas izstrādājumiem, pārtikas koncentrātiem (garšvielu maisījumiem, marinādēm, sausajām zupām, biezputrām un buljona kubiņiem), margarīnam, pusfabrikātiem (piemēram, desām, cīsiņiem, aknu pastētēm, šašlikam, pelmeņiem un krabju nūjiņām[2]) un konserviem, tos mākslīgi pievienojot pēc produktu vai izejvielu rūpnieciskās apstrādes vai uzglabāšanas, kuras laikā daļēji zuduši iepriekšminētie savienojumi, tādējādi atjaunojot un pastiprinot dabīgo garšu vai mazinot nevēlamās piegaršas (piemēram, metāla piegaršu konserviem). Garšas pastiprinātāju pievienošana nepareizas ražošanas laikā radušos garšas defektu slēpšanai nav īpaši iedarbīga un ir aizliegta ar likumu.[1]
Garšas pastiprinātāju saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Adipīnskābe (E355) un tās sāļi
- Nātrija adipāts (E356)
- Kālija adipāts (E357)
- Aspartāms (E951)
- Neotāms (E961)
- Dzintarskābe (E363)
- Hlorīdi
- Kālija hlorīds (E508)
- Kalcija hlorīds (E509)
- Magnija hlorīds (E511)
- Glutamīnskābe (E620) un tās sāļi
- Nātrija glutamāts (E621)
- Monokālija glutamāts (E622)
- Kalcija diglutamāts (E623)
- Monoamonija glutamāts (E624)
- Magnija diglutamāts (E625)
- Glicīns (E640)
- Guanilskābe (E626) un tās sāļi
- Dinātrija guanilāts (E627)
- Dikālija guanilāts (E628)
- Kalcija guanilāts (E629)
- Inozīnskābe (E630) un tās sāļi
- Dinātrija inozināts (E631)
- Dikālija inozināts (E632)
- Dikalcija inozināts (E633)
- Pienskābes sāļi (laktāti)
- Nātrija laktāts (E325)
- Kālija laktāts (E326)
- Kalcija laktāts (E327)
- Maltols (E636)
- Etilmaltols (E637)
- Ribonukleotīdi
- Kalcija-5'-ribonukleotīds (E634)
- Dinātrija-5'-ribonukleotīds (E635)
- Taumatīns (E957)
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Zinātnieki noskaidrojuši mehānismus, pēc kādiem darbojas pārtikas garšas pastiprinātāji Arhivēts 2020. gada 15. augustā, Wayback Machine vietnē. (latviski). 2009. gada 4. janvāris. Skatīts: 2016. gada 15. janvārī.
- Nātrija glutamāts — «E621» pārtikas produktos kompensē apstrādē zaudētās garšas īpašības (latviski). Latvijas Sabiedriskais medijs. 2015. gada 21. augusts. Skatīts: 2016. gada 15. janvārī.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Lilita Ozola. Pārtikas piedevas. Rīga : SIA „Neo”, 2003. 36.—37. lpp. ISBN 9984-9649-0-6.[novecojusi saite]
- ↑ Inguna Mukāne (2013. gada 26. maijs). Mistiskā pārtikas piedeva E621. Inde vai kulināru laime?. Patiesā Dzīve. Atjaunināts: 2015. gada 27. septembrī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||