Garastes jakāns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Garastes jakāni)
Garastes jakāns
Hydrophasianus chirurgus (Scopoli, 1786)
Mātīte
Mātīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
ApakškārtaNeparastie bridējputni (Thinocori)
DzimtaJakāni (Jacanidae)
ĢintsGarastes jakāni (Hydrophasianus)
SugaGarastes jakāns (Hydrophasianus chirurgus)
Izplatība
Garastes jakāns Vikikrātuvē

Garastes jakāns (Hydrophasianus chirurgus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputns. Tā ir vienīgā suga garastes jakānu (Hydrophasianus) ģintī, dzīvo Dienvidāzijas tropu biomā.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garastes jakāns ārpus vairošanās sezonas

Garastes jakāns sastopams Indijā, Āzijas dienvidaustrumos un Indonēzijā. Lai arī garastes jakāns nav liels ceļotājs, tas ir vienīgais jakānu dzimtā, kas veic migrācijas ceļojumu — no Ķīnas dienvidiem un Himalajiem uz Indijas un Dienvidāzijas dienvidiem.[1] Vienīgā valsts, kur garastes jakānu populācija ir apdraudēta, ir Taivāna.

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garastes jakānam, tāpat kā visiem jakānu dzimtas putniem, ir garas kājas ar gariem pirkstiem un nagiem, kas ļauj pārvietoties pa peldošu ūdensaugu lapām. Ķermenis ir vidēji liels, apmēram 31 cm. Mātītes ievērojami lielākas un krāšņākas par tēviņiem. Garastes jakāns ir vienīgā jakānu suga, kurai abi dzimumi ārēji atšķiras. Riesta laikā mātītei izaug gara aste, līdzīga fazānam, arī tēviņa aste paaugas, bet nav tik izteiksmīga. Astes līdzības dēļ ar fazānu šo sugu mēdz saukt arī par ūdensfazānu.[2] Riesta laikā astes garums sasniedz 20—38 cm. Mātītei ir dominantā loma dzimumattiecībās; vienai mātītei ir vairāki tēviņi.

Pieauguša putna apspalvojums riesta laikā ir melns ar baltu, bet pārējā laikā tumši brūns ar baltu:[3] balti ir spārni, galva un kakls. Kakla aizmugure ārpus vairošanās sezonas ir zeltaini brūnā krāsā. Riesta laikā uz kakla izaug arī zeltainas krēpes, vēders kļūst melns. Ārpus sezonas vēders ir gaišs, gandrīz balts ar brūnu joslu. Knābis un kājas zaļganpelēkas. Jaunajiem putniem ķermeņa augšpuse ir brūna, apakšpuse balta, brūnā krūšu josla gandrīz nemanāma.

Jakāns barojas ar kukaiņiem, gliemjiem, sīkām zivtiņām un ūdensaugu sēklām, ko var atrast ap ūdensaugiem. Tas ne tikai uzlasu visu, kas atrodams uz lapām, bet mēdz lapas apgriezt otrādi un pārmeklēt arī otru pusi.[4] Garastes jakāns kā visi jakāni ir lielisks peldētājs un nirējs.

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņš ar cālēniem

Riesta laiks garastes jakāniem ir no marta līdz jūlijam. Indijas dienvidos no jūnija līdz septembrim. Mātītei ir sava teritorija, tai var būt 2—5 partneri. Teritorija, tēviņiem piepalīdzot, tiek sargāta no citām mātītēm diezgan agresīvi. Tēviņš būvē peldošu ligzdu, kurā tiek iedētas 4 tumši brūnas olas. Ja nepieciešams, tēviņš pārvieto olas uz citu ligzdu, tās ar knābi veļot pāri augu lapām un pat pa ūdeni.[3]

Perēšanas rūpes uzņemas tēviņš, kā arī tas aizsargā ligzdu no ienaidniekiem. Kamēr tēviņš perē olas, mātīte dodas pie nākamā tēviņa. Rūpes par cāļu audzināšanu mātītes neuzņemas. Ja olas vai cāļi kādam no tēviņiem aiziet bojā, mātīte ligzdā iedēj nākamās olas.

Visi cālēni neizšķiļas vienā dienā, tādēļ ligzda tiek rūpīgi slēpta līdz izšķiļas pēdējais mazulis. Lai gan dzeltenbrūnais, svītrainais apspalvojums palīdz maskēties, cālēniem draud briesmas no dažādiem ienaidniekiem: čūskām, krokodiliem, putniem. Tēviņš cenšas mazuļus nosargāt, reizēm pat nesot tos zem saviem spārniem.[3] Pēc tēva brīdinājuma sauciena tie ātri ienirst ūdenī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]