Gaudeamus igitur
Gaudeamus Igitur (no latīņu gavilēsim, līksmosimies), agrīnajā nosaukumā "De Brevitate Vitae" (no latīņu Dzīves neizbēgamais īsums), ir daudzās valstīs izplatīta akadēmiska svinību dziesma latīņu valodā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Senākās ziņas par studentu himnu Gaudeamus Igitur ir jau kopš 13. - 14. gadsimta. Boloņas, Heidelbergas un Parīzes universitātēs Gaudeamus bija izslavēta galda (t.s. alus dzeršanas) dziesma 1287. gadā.[1] Vairākus gadsimtus dziesmas teksts tika nodots mutvārdos, tādēļ tam radās daudz variāciju. Pirmo reizi drukātā veidā Gaudeamus Igitur parādījās 1776. gadā.[2]
Slavenās studentu himnas melodiju Johanness Brāmss izmantojis savā Akadēmiskajā uvertīrā (Akademische Festouvertüre, 1880).
Saturs un izpildījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lai gan Gaudeamus Igitur visbiežāk tiek izpildīts formāla rakstura pasākumos, tās teksts, turpretī, vēsta par studentu dzīves priekiem un slavina studentiskās vērtības, tomēr ieturot ironiskas piebildes, ka visi reiz kādreiz mirsim, tādēļ "gavilēsim vēl aizvien, kamēr jauni mēs!". Gaudeamus Igitur tiek dziedāts latīniski, tomēr septītajā pantā ir vāciskas izcelsmes vārds antiburschius, kas nozīmē ienaidnieks jeb studentu ienaidnieks. Šis pants dziesmai pievienojies klāt vācisko studentu korporāciju tradīciju ietekmē, citās valstīs to parasti nedzied (izpilda četrus līdz sešus pantus).
Tradicionālā, akadēmiskā Gaudeamus Igitur versija ir 1781. gadā Kristiana Vilhelma Kindlēbena pierakstīta, un tai ir vairāk nekā desmit panti.
Latvijā Gaudeamus Igitur dzied augstāko izglītības iestāžu un dažādu studentu organziāciju, svinīgajos pasākumos, un parasti izpilda pirmos četrus pantus.
Studentu un studenšu korporācijās dzied pirmos septiņus pantus, parasti svinīgu pasākumu sākumā vai tos oficiāli noslēdzot pusnaktī.
- Dziedot tiek atkārtotas katra panta pirmās divas un pēdējā rindiņa.
- Pantu "Vivat omnes virgines" studenti dzied klusāk, studentes nedzied vispār.
- Pēdējo pantu "Pereat tristitia" dzied ļoti ātri.
Latviski dziesmas tekstu[3] atdzejojis Kārlis Straubergs (Fraternitas Livonica biedrs), 1958. gadā.
| Gaudeamus igitur Juvenes dum sumus. |
Gavilēsim vēl arvien, Jauni cik vēl esam, |
| Ubi sunt qui ante nos In mundo fuere? |
Kur ir tie, kas iepriekš mums Pasaulē šeit nāca? |
| Vita nostra brevis est Brevi finietur. |
Dzīve mūsu īsa ir, Īsi viņa beigsies. |
| Vivat academia! Vivant professores! |
Sveicam akadēmiju, Sveicam profesorus, |
| Vivant omnes virgines Faciles, formosae. |
Sveicam visas jaunavas Mīlīgas un daiļas, |
| Vivat et respublica et qui illam regit. |
Sveicam mūsu brīvvalsti, Un kas tajā valda, |
| Pereat tristitia, Pereant osores. |
Nost mēs saucam skumībai, Nost mēs saucam skauģiem, |
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Gaudeamus igitur mp3 – Gaudeamus septiņi panti mp3.
- Brāmsa opus 80 mp3 – Operete Studentu Princis mp3
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Welcome to the Academic Registry». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 13. aprīlī. Arhivēts 2009. gada 30. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Gaudeamus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 18. februārī.
- ↑ Lettonia
|