Gauskāji

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gauskāji
Gauskājis (Hypsibius dujardini)
Gauskājis (Hypsibius dujardini)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Nodalījums Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums Pirmmutnieki (Protostomia)
Virstips Kutikulārie (Ecdysozoa)
Tips Gauskāji (Tardigrada)
Iedalījums

Gauskāji (Tardigrada) ir mikroskopisku dzīvnieku tips, kas radniecīgs posmkājiem.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gauskāju ķermeņa garums 0,05—1,2 mm. Posmi neskaidri izteikti. Kāju četri pāri, tās īsas, bez posmiem. 3 kāju pāri ir ķermeņa sānos, ceturtais pāris — ķermeņa pakaļējā galā. Ķermeņa priekšgalā atrodas mutes atvere; ap to var būt dažādi izaugumi (ciras, palpas, papilas). Olas apaļas vai ovālas, līdz 0,14 mm garas, dažām sugām ar izteiktu virsmas reljefu. Augšana saistīta ar novilkšanos (ādas mešanu). Juvenilās stadijas visumā līdzīgas pieaugušajām. Tēviņi daudz mazāki nekā mātītes un sastopami nelielā skaitā. Gauskājis var badoties daudzus gadus. Sīciņie dzīvnieki mēdz ieslīgt kriptobiozē - dzīvnieku pasaules galējā anabiozes formā. Gauskājis līdz pilnīgam minimumam samazina dzīvības funkcijas, kļūstot gluži vai par dzīvu mironi, kura vielmaiņa ir mazāka nekā 0,01% no normāla stāvokļa. Gauskājis kriptobiozē var ieslīgt līdz pat desmit gadiem.

Ekoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvo ūdenī (uz ūdens augiem), un arī dažos sauszemes biotopos, it sevišķi sūnās. Pārtiek no augiem vai no citiem sīkiem dzīvniekiem. Nelabvēlīgos apstākļos var pāriet ļoti izturīgā sastinguma stāvoklī; ķermenis pie tam sarūk nenoteiktas formas piciņā. Praktiskas nozīmes nav.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visā pasaulē ir virs 700 sugu, daļa no tām kosmopolītiskas. Latvijā sugas nav noskaidrotas, iespējamas vismaz 50. Gauskājus iedala 3 klasēs:

Tips Gauskāji (Tardigrada)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]