Gella-Manna matricas
Gella-Manna matricas ir Pauli matricu vispārinājums 3 × 3 matricām. Tās ir nosauktas par godu amerikāņu fiziķim Marijam Gellam-Mannam, kurš tās izmantoja, lai aprakstītu stiprajai mijiedarbībai piemītošo simetriju.[1] Tās tiek izmantotas, lai aprakstītu kvarku modeli.[2] Mazāk tās tiek izmantotas kvantu hromodinamikā. Kvantu skaitļošanā tās tiek lietotas, lai aprakstītu kutritu jeb trīs līmeņu kvantu sistēmu.
Gella-Manna matricas ir šādas:
Pirmajā, otrajā un trešajā kolonnā esošās matricas atgādina attiecīgi Pauli X, Y un Z matricas.
Satura rādītājs |
Īpašības[izmainīt šo sadaļu]
Algebriskās īpašības[izmainīt šo sadaļu]
Gella-Manna matricu algebriskās īpašības ir uzskaitītas zemāk dotajā tabulā.
| Īpašība | Matemātiskais pieraksts |
|---|---|
| Ermita | ![]() |
| nulles pēda | ![]() |
Atšķirība no Pauli matricām, Gella-Manna matricas nav unitāras.
Bāze[izmainīt šo sadaļu]
Gella-Manna matricas veido maksimālu lineāri neatkarīgu (gan pār reālajiem, gan kompleksajiem skaitļiem) 3 × 3 Ermita matricu kopu jeb bāzi. Tas nozīmē, ka
- jebkuru 3 × 3 Ermita matricu var viennozīmīgi izteikt kā lineāru kombināciju ar reāliem koeficientiem no Gella-Manna matricām;
- jebkuru 3 × 3 kompleksu matricu var viennozīmīgi izteikt kā lineāru kombināciju ar kompleksiem koeficientiem no Gella-Manna matricām.
Gella-Manna matricu veidotā bāze ir ortogonāla attiecībā pret Hilberta-Šmita skalāro reizinājumu
:
kur "Tr" apzīmē matricas pēdu (diagonāles elementu summu) un
ir Kronekera delta. Koeficients 1/√3 matricas λ8 priekšā ir izvēlēts tā, lai izpildītos šī sakarība. Ja katru no Gella-Manna matricām izdala ar √2, tad iegūtās matricas veido ortonormētu bāzi.
Komutāciju sakarības[izmainīt šo sadaļu]
| j | k | l | djkl |
|---|---|---|---|
| 1 | 1 | 8 | ![]() |
| 1 | 4 | 6 | ![]() |
| 1 | 5 | 7 | ![]() |
| 2 | 2 | 8 | ![]() |
| 2 | 4 | 7 | ![]() |
| 2 | 5 | 6 | ![]() |
| 3 | 3 | 8 | ![]() |
| 3 | 4 | 4 | ![]() |
| 3 | 5 | 5 | ![]() |
| 3 | 6 | 6 | ![]() |
| 3 | 7 | 7 | ![]() |
| 4 | 4 | 8 | ![]() |
| 5 | 5 | 8 | ![]() |
| 6 | 6 | 8 | ![]() |
| 7 | 7 | 8 | ![]() |
| 8 | 8 | 8 | ![]() |
| j | k | l | fjkl |
|---|---|---|---|
| 1 | 2 | 3 | ![]() |
| 1 | 4 | 7 | ![]() |
| 1 | 5 | 6 | ![]() |
| 2 | 4 | 6 | ![]() |
| 2 | 5 | 7 | ![]() |
| 3 | 4 | 5 | ![]() |
| 3 | 6 | 7 | ![]() |
| 4 | 5 | 8 | ![]() |
| 6 | 7 | 8 | ![]() |
Divu Gella-Manna matricu komutatoru [λj, λk] = λjλk − λkλj var izteikt kā lineāru kombināciju no Gella-Manna matricām:
kur koeficienti fjkl ir pilnīgi antisimetriski (fjkl = −fkjl utt.). Nenulles koeficientu vērtības ir dotas tabulā. Piemēram, f132 = −f123 = −1.
Līdzīga sakarība ir spēkā arī Gella-Manna matricu antikomutatoram:
kur
ir Kronekera delta, I ir 3 × 3 vienības matrica un koeficienti djkl ir pilnīgi simetriski (djkl = dkjl utt.). Nenulles koeficientu vērtības ir dotas tabulā. Piemēram, d427 = d247 = −1/2.
Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu]
Papildus literatūra[izmainīt šo sadaļu]
- Pfeifer, Walter (2003), The Lie algebras su(N), an introduction (2nd izd.), Birkhäuser, ISBN 9783764324186, 4.1 The generators of the su(3)-algebra, 49. lpp..
- Georgi, Howard (1999), Lie algebras in particle physics (2nd izd.), Da Capo Press, ISBN 9780738202334, 7.1 The Gell-Mann matrices, 98. lpp.
- Greiner, Walter & Müller, Berndt (1994), Quantum mechanics: symmetries (2nd izd.), Springer, ISBN 9783540580805, 7. The SU(3) Symmetry, 195. lpp.
- Kokkedee, J.J.J. (1969), Quark Model, Addison-Wesley Longman, Incorporated, ISBN 9780805356113.
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Murray, Gell-Mann (March 15, 1961), The Eightfold Way: A Theory of Strong Interaction Symmetry, doi: 10.2172/4008239 , <http://www.osti.gov/bridge/servlets/purl/4008239-jRljez/native/4008239.pdf>.
- ↑ Greiner et al., 8. Quarks and SU(3), 231. lpp.











![[\lambda_j, \lambda_k] = 2 i \sum_{l=1}^8 f_{jkl} \lambda_l,](http://upload.wikimedia.org/math/e/7/0/e70c061c911b130ef2ba3d2f7f652126.png)
