Georgs fon Kihlers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Georgs fon Kihlers
Georg von Küchler
Georgs fon Kihlers
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 30. maijā
Filipsrūes pils pie Hānavas
Flag of the German Empire.svg Vācijas impērija
(tagad Hesene, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1968. gada 25. maijā (86 gadi)
Garmiša-Partenkirhene
Bavārija
Karogs: Vācija Vācija
Tautība vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālfeldmaršals (Generalfeldmarschall)
Dienesta laiks 1900.—1944.
Valsts Vācijas impērija (1900.—1918.),
Veimāras republika (1918.-1933.),
Trešais reihs (1933.—1944.)
Struktūra Sauszemes armija (Heer)
Komandēja Armijas grupa "Ziemeļi" (Heeresgruppe Nord)
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš (Kauja par Franciju, Ļeņingradas blokāde)
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar ozollapām (Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub)
Izglītība Prūsijas kara akadēmija (Preußische Kriegsakademie)

Georgs Kārlis Frīdrihs Vilhelms fon Kihlers (vācu: Georg Karl Friedrich Wilhelm von Küchler, dzimis 1881. gada 30. maijā, miris 1968. gada 25. maijā) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

Dzimis Hānavas apkaimē. Pēc kadetu skolas beigšanas, 1900. gadā iestājās vācu armijas dienestā. No 1910. līdz 1913. gadam studēja Prūsijas kara akadēmijā (Preußische Kriegsakademie), vēlāk dienēja vācu ģenerālštābā.

Pirmā pasaules kara laikā cīnījās artilērijā Rietumu frontē, arī pie Sommas un Verdenas. Pēc kara cīnījās brīvkorpusos (freikorps) Baltijā. 1932. gadā kļuva par divīzijas komandieri Austrumprūsijā. 1939. gadā tieši Kihlera daļas ieņēma Lietuvas Klaipēdas apgabalu.

Otrā pasaules kara sākumā Kihners komandēja 3. armiju, kas dislocējās Austrumprūsijā. Armija piedalījās Polijas kampaņā, ieņemot Poļu koridoru un Dancigu, kā arī piedalījās uzbrukumā Varšavai. Pēc tam fon Kihlers tika norīkots komandēt 18. armiju, kura piedalījās iebrukumā Nīderlandē, Beļģijā un Francijā. 18. armija beidza šīs fāzes karadarbību, aplencot britu karaspēku Dinkerkā.

1942. gada 17. februārī Kihlers tika iecelts par Armijas grupas "Ziemeļi" komandieri. Kihners komandēja armijas grupu līdz pat 1944. gada janvārim, tomēr nespējot ieņemt Ļeņingradu. 1942. gada 30. jūnijā fon Kihneram tika piesķirta ģenerālfeldmaršala pakāpe. 1944. gada janvārī Ļeņingradas blokāde tika pārrauta un, kad Kihners pieprasīja armijas atkāpšanos līdz Lugas upei, viņš tika atcelts no amata.

Pēc kara Kihneru arestēja ASV varas iestādes un 1948. gadam ASV tiesa viņam piesprieda 20 gadus cietumā par darbību pret partizāniem Austrumu frontē. Pēc pieciem gadiem (1953. gadā) tika atbrīvots no ieslodzījuma vecuma un veselības stāvokļa dēļ. Miris 1968. gadā.

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Georgs fon Kihlers