Gistrova

Gistrova
pilsēta
Güstrow
Gistrovas pils
Karogs Ģerbonis
Gistrova Gistrova
Koordinātas: 53°47′48″N 12°10′22″E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis	Rostokas apriņķis
Pilsētas tiesības	1219-1226
Platība
• Kopējā	70,86 km2
Augstums	10 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	29 556
• blīvums	403,2/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.guestrow.de
Gistrova Vikikrātuvē

Gistrova (vācu: Güstrow), kopš 2006. gada oficiāli Barlaha pilsēta Gistrova (vācu: Barlachstadt Güstrow), ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Rostokas.

Pilsēta pirmoreiz minēta 1219. gadā, kad šeit uzbūvēja vendu pili. No 1418. līdz 1695. gadam (ar pārtraukumiem) Gistrova bija Mēklenburgas-Gistrovas hercogistes galvaspilsēta. 16. gadsimta otrajā pusē Gistrovā bērnību pavadīja Anglijas karaliene Dānijas Anna. No 1628. līdz 1631. gadam hercogistē valdīja Albrehts fon Vallenšteins. 1695. gadā Gistrova iekļāvās Mēklenburgā-Šverīnē. No 1910. gada līdz savai nāvei 1938. gadā Gistrovā dzīvoja un strādāja skulptors Ernsts Barlahs.

1589. gadā celtā renesanses stila Gistrovas pils ir bijusī hercogu rezidence. Pilsētā atrodas Ernsts Barlaha darbnīca - muzejs. Starp 1226. un 1335. gadu celtajā ķieģeļu gotikas stila Gistrovas katedrālē atrodas viens no slavenākajiem Barlaha darbiem - Schwebender Engel.

Gistrova ir Dānijas un Norvēģijas karalienes Mēklenburgas-Gistrovas Luīzes (Louise af Mecklenburg-Güstrow, 1667-1721) dzimtā pilsēta.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gistrova.